Apstrādes rūpniecībā turpinās stagnācija - statistiķu novērtētais ražošanas apjoms jūnijā bija tieši tāds pats kā maijā un par 0,3% lielāks nekā janvārī (sezonāli izlīdzinātie dati). Gada griezumā tas samazinājās par 3,8%, un tas atspoguļo pakāpenisko lejupslīdi no 2022.gada vidus līdz šī gada sākumam, kuras galvenais vaininieks bija mājokļu tirgus cikls eksporta tirgos. Runājot par galvenajām nozarēm, joprojām nelielos plusos turas pārtika, kokapstrādes līkne pēc šķietamas stabilizācijas gadu mijā atkal viegli sliecas lejup, bet inženierijas nozarēm šis būs pārliecinoši sliktākais gads kopš globālās finanšu krīzes laikiem (2008. - 2009. gads).
Ja salīdzina Latvijas rūpniecību ar jahtu, kurai ir gan buras, gan dzinējs, tad šobrīd tā ir bezvēja joslā, un tai turklāt ir beigusies degviela. Taču jahta nav bezcerīgā situācijā. Tai tiek pievesta degviela, tāpat laika ziņas vēsta, ka vējš varētu atjaunoties.
Runājot par alegorisko degvielu, kas jahtai ļauj doties uz priekšu bez vēja palīdzības - tās ir investīcijas. Ražošana var pieaugt pat stagnējošā tirgū, ja modernas iekārtas un produkti ļauj pabīdīt sāņus konkurentus esošajos tirgos un ieiet jaunos. Pagājušajā gadā ieguldījumi pamatlīdzekļos apstrādes rūpniecībā pieauga par 30%, sasniedzot 605 miljonus eiro. Šī gada 1.ceturksnī investīcijas bija par 10% lielākas nekā šajā laikā pirms gada, 43% no tām attiecas uz kokapstrādi, 26% uz inženierijas nozarēm, bet 20% uz pārtikas pārstrādi.
Par vēju runājot, laika prognozes strauji mainās. Turpinot jūrniecības analoģijas, pie apvāršņa ir tumši mākoņi, kas vienlaikus dod cerību un biedē. Ir skaidrs, ka bezvēja periods beigsies, taču nav skaidrības ne par vēja virzienu, ne tā stiprumu.
Aizvadītā nedēļa pasaules finanšu tirgos ir bijis interesantākais laiks kopš 2020. gada pavasara. Notiek biedējoši akciju tirgu kritumi, taču tos pavada cerīgas ziņas par procentu likmju izmaiņām. Vēl pirms mēneša investori bikli prognozēja Eiropas Centrālās bankas likmju samazināšanu katrā otrajā padomes sēdē, tikmēr šobrīd sagaida piecus samazinājumus pēc kārtas. Savukārt dolāru procentu likmēs ir iecenotas prognozes par diviem “dubultiem” likmju samazinājumiem (0,5, nevis tipiskie 0,25 procentpunkti) pēc kārtas, pieļaujot arī varbūtību, ka centrālā banka pat negaidīs līdz nākamajai ieplānotajai sēdei.
Aizņemšanās izmaksas ir ļoti svarīgas mājokļu tirgiem, no kuriem savukārt ir lielā mērā atkarīgs mūsu preču noiets. Šajos tirgos joprojām ir ievērojami riski. Piemēram, Vācijā pirms diviem gadiem sākusies būvatļauju izsniegšanas lejupslīde vēl nav apstājusies, ASV mājokļu būvētāju asociācijas (NAHB) indekss ir pesimisma zonā. Taču ir arī pamats cerēt uz aktivitātes kāpumu. Likmju kritums būs straujš, turklāt notiks laikā, kad liela daļa nepieciešamās mājokļu tirgus korekcijas jau ir notikusi. Mājokļu cenu līmenis eksporta tirgos joprojām ir augsts gan attiecībā pret vēsturiski vidējiem līmeņiem, gan pret ienākumiem, jo to trūkst. Taču būvētāji uz augsto cenu vilinājumu reaģēja negribīgi, jo bija nenoteiktība par mājsaimniecību spēju iegādāties mājokļus dārgo finansēšanas izmaksu dēļ. Tām ir arī tirgu “iesaldējošs” efekts, jo pārcelšanās daudzām ģimenēm nozīmētu pārfinansēšanos ar daudz lielākām izmaksām nekā iepriekšējās desmitgades zemo likmju periodā.
Skaidrs, ka zemākas likmes pašas par sevi nav tikai laba ziņa, jo atspoguļo politikas veidotāju bažas par ekonomikas ciklu. Citibank aprēķinātais pasaules ekonomisko pārsteigumu indekss, kas, tēlaini izsakoties, mēra globālā vēja virziena izmaiņas, ir zemākajā punktā divu gadu laikā. Taču ir pamats sagaidīt, ka Latvijas rūpniecībai notikumi mājokļu tirgos būs svarīgāki par pasaules ekonomikas vidējās temperatūras mērenu pazemināšanos. Ņemsim vērā arī to, ka aizvadītajos divos gados mūsu galvenie noieta tirgi, kas ir Baltija, Ziemeļvalstis un Vācija, ir bijis netipiski neveiksmīgs pasaules reģions. Turpmāk saimnieciskās konjunktūras izmaiņu virziens tajā varētu būt pretējs globālajam.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists