Par MM nozari

Mašīnbūve ir stratēģiska nozare: tā ir augstas pievienotās vērtības nozare, kurā nepieciešamas plašas zināšanas un pieredze un kas apgādā visas pārējās tautsaimniecības nozares ar mašīnām, ražošanas sistēmām, sastāvdaļām un saistītajiem pakalpojumiem, kā arī ar minētajām nozarēm vajadzīgajām tehnoloģijām un zināšanām. Mašīnbūve ir nevis viendabīga, bet gan ļoti daudzveidīga nozare, kas aptver ļoti daudzas apakšnozares.

(Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums)

Mašīnbūve un metālapstrāde ir viena no vadošajām rūpniecības nozarēm Latvijā. Nozare nodrošina 19% no kopējās apstrādes rūpniecības apgrozījuma un 24% no kopējā preču eksporta.

Apstrādes rūpniecības struktūra, % no kopējās apstrādes rūpniecības

MM Nozares galvenie rādītāji (2010=100%)

Nozares struktūra

Nozare ietver sekojošus saimnieciskās darbības veidus atbilstoši NACE 2 klasifikācijai:

• NACE 24 Metālu ražošana
• NACE 25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana
• NACE 27 Elektrisko iekārtu ražošana
• NACE 28 Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana
• NACE 29 Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana
• NACE 30 Citu transportlīdzekļu ražošana

Analīzē nav ietverti dati par tādiem darbības virzieniem kā iekārtu remonts, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī izejvielu otrreizējā pārstrāde, kas arī ir cieši saistīti ar mašīnbūves un metālapstrādes nozari.

Nozares struktūra pēc apgrozījuma 2023, %

Nozares atīstības dinamika

Līdz pat 2008. gada nogalei mašīnbūve un metālapstrāde bija viens no visstraujāk augošajiem sektoriem Latvijā, uzrādot vidēji ap 20% ikgadēju pieaugumu. Attīstības pamatā bija gan aktīva ārējo tirgu apgūšana, gan vietējais pieprasījums. Viens no attīstību ietekmējošiem faktoriem ir tehnoloģiju modernizācija, kas aktīvi tika īstenota 2004. - 2005. gados, t.sk. piesaistot ES fondu līdzfinansējumu.

2009. gads mašīnbūves nozarei, saistībā ar globālo ekonomisko krīzi, bija smags ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā. Ražošanas apjomi Latvijā 2009. gadā samazinājās par aptuveni 40%, ietekmējot praktiski visas apakšnozares. Galvenie ietekmējošie faktori - pieprasījuma mazināšanās pēc investīciju precēm citās nozarēs, ražošanas apjomu kritums saistītajās nozarēs ārvalstu tirgos, pieprasījuma kritums iekšējā tirgū, t.sk. būvniecības sektorā. Īpaši liels kritums bija iekšējā tirgū, tādejādi eksporta īpatsvars nozares produkcijas realizācijā 2009. gadā pārsniedza 80% līmeni.

Zemākais punkts tika sasniegts 2009. gada vasarā, kā arī 2010. gada sākumā. Kopš 2010. gada sākuma nozarē ir vērojama stabilizācija un ir atsākusies izaugsme.

Operatīvo statistikas datu analīze liecina, ka 2010. un 2011. gadā ikgadējais apjomu pieaugums ir sasniedzis 30%, līdz ar to 2011. gadā ir sasniegts ražošanas apjomu līmenis, kāds bija pirms pasaules ekonomiskās krīzes 2008. gadā. Savukārt 2012. gadā ir sasniegti vēsturiski augstākie ražošanas un eksporta apjomi, kas pārsniedz pirmskrīzes līmeni.

Apjomu samazinājums 2013. gadā saistās ar nozares lielākā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" darbības apturēšanu. 2014. gadā savukārt nozares rādītājus nelabvēlīgi ietekmēja ekonomiskā un politiskā situācija Krievijā un no tā izrietošie eksporta apjomu samazinājumi uz šo valsti.

MASOC vērtējums par 2015. gada rezultātiem uzrāda, ka ražošanas un eksporta apjomi saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, kopējam nozares apgrozījumam pieaugot par 1%.

MM nozares apgrozījuma un eksporta apjomu dinamika

Aplūkojot attīstības tempus sīkāk pa MM apakšnozarēm, redzams, ka situācija ir atšķirīga. Kā viena no straujāk augošajām apakšnozarēm kopš 2005.gada ir segments, kas saistās ar piegādēm auto rūpniecībai. Šajā segmentā ir piesaistītas apjomīgas ārvalstu tiešās investīcijas.

Ražošanas apjomi MM apakšnozarēs, 2010=100%

Eksporta tirgi

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir izteikti eksporta orientēta, vidēji ap 75 - 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts. Atbilstoši Latvijas ārējās tirdzniecības statistikai, nozares produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 100 Pasaules valstīm, līdz ar to eksporta tirgu ģeogrāfija ir ļoti plaša. Kopumā ap 73% no produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs.

MM nozares galvenie eksporta tirgi, 2023

Nodarbinātība

Nodarbinātības rādītājiem ir visumā līdzīgas attīstības tendences kā kopējai ekonomiskai attīstībai nozarē. Arī nodarbinātības rādītājus ietekmē globālie ekonomiskie procesi, līdz ar to arī izmaiņas lielā mērā korelē ar citiem rādītājiem kā kopējais apgrozījums un eksports. Tomēr, līdz ar uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanu un tehnoloģisko modernizāciju, pakāpeniski pieaug produktivitātes rādītāji un līdz ar to nodarbinātības pieauguma tempi atpaliek no apgrozījuma un pievienotās vērtības pieauguma tempiem. Neskatoties uz to, kvalificēti speciālisti nozarē ir pieprasīti un to pieejamība ir minama kā viena no galvenajām prieoritātēm.

Strādājošo skaits MM pa apakšnozarēm