2022. gadā IKP pieauga par 2,0%, nedaudz uzlabojot sākotnējo vērtējumu, ļaujot aplūkot 2. pusgadā notikušo nedaudz labvēlīgākā gaismā. Piemēram, iepriekš tika teikts, ka IKP 4. ceturksnī gada griezumā nemainījās, bet tagad izrādās, ka tas ir audzis par 0,3%. Savukārt 3. ceturksnī 0,6% krituma vietā redzam 0,2% pieaugumu, uzlabots arī 1. ceturkšņa novērtējums. Gada kopējās izaugsmes pārrēķinu līdz 2,0% varēja jau gaidīt, redzot iepriecinošos nozaru datus gada izskaņā. Turpinās fantastiska augšupeja augstas pievienotās vērtības pakalpojumos, atzīstamu noturību demonstrē arī rūpniecība un tirdzniecība. Arī kaimiņvalstu dati vēl var mainīties, bet iespējams, ka Latvija pērn bija straujāk augošā Baltijas ekonomika.
Straujāk augošā nozare pērn ar lielu atrāvienu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (+57,5%), tā ir atgūšanās pēc darbības ierobežošanas pandēmijas laikā, kas vēl turpināsies. Līdzīgi raksturojama mākslas, izklaides un atpūtas nozare (+26,6%).
Savukārt nākamās divas vietas nozaru sacensībā pienākas komercpakalpojumiem (+15,7%) un informācijas un sakaru pakalpojumiem (+14%). Šo nozaru pieauguma temps daudz mazāk atspoguļo veiksmīgas sakritības - tas, pirmkārt, ir nozaru ilglaicīgas attīstības procesu vainagojums. Šīs nozares ir sniegušas lielāko devumu IKP pieaugumā.
Pamatīgus mīnusus ekonomikas datiem sagādājušas vairākas ar preču ražošanu, pārvietošanu un izplatīšanu saistītas nozares. Vislielāko negatīvo ietekmi radīja tirdzniecība (-6,3%), tas noticis ģeopolitisko nemieru traumētās vairumtirdzniecības dēļ, mazumtirdzniecība pērn pieauga. Līdzīgā tempā, par apmēram 11%, saruka celtniecība un cita rūpniecība, kas ir galvenokārt enerģētika. Abos gadījumos daļēji vainojamas resursu cenas, celtniecībā arī ES fondu (ne)apguve un vispārējā nenoteiktība ģeopolitiskās situācijas dēļ. Lielākā preču nozare apstrādes rūpniecība pieauga par 2,7%. Arī transports nedaudz pieauga (+2,3%) - gan dzelzceļa un ostu darbs bija pārsteidzoši sekmīgs, gan aviopārvadājumi atguvās.
Ja iepriekšējie divi gadi bija izteikti labvēlīgi preču nozarēm un nelabvēlīgi pakalpojumiem, tad pērn bija tieši pretēji un tas pats gaidāms arī šogad. Sagaidāms, ka uz eksportu orientētās augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozares turpinās strauji attīstīties. Labas sekmes turpināsies arī ar tūrismu un izklaidi saistītajās nozarēs. Turpretim apstrādes rūpniecībā maza pieauguma vietā varētu nākt mazs kāpiens lejup. Tirdzniecībā un transportā visdrīzāk būs nelieli plusi, bet ar ģeopolitiku saistīti riski joprojām ir lieli. Dabas resursu nozares nekad nav prognozējamas, bet sarukušās koksnes cenas šogad var stipri ietekmēt mežsaimniecību, kas veido lielāko sadaļu resursu ekonomikā.
Skatoties no izlietojuma puses, pērn strauji auga mājsaimniecību patēriņš (+6,7%), bet ieguldījumi pamatlīdzekļos auga tikai par 0,7%. Šogad to lomas drīzāk būs mainītas. Patēriņā labākajā gadījumā gaidāms neliels kāpums – pandēmijas pārvarēšanas resurss visumā ir izsmelts, bet enerģijas tēriņu nasta vēl gadā kopumā visdrīzāk būs lielāka nekā pērn, lai arī cenas gada gaitā samazināsies; līdzīga aina veidojas ar pārtiku. Tikmēr investīciju dati ir šī gada lielākā mīkla. No vienas puses, vide nav labvēlīga – aug procentu likmes, pasaule joprojām ir nedroša vieta. Taču noturīgā ziņu plūsma par jauniem mājokļu, biroju un arī ražošanas projektiem rada sajūtu, ka tālredzīgi un finansiāli spēcīgi uzņēmumi “redz cauri” šim grūtību periodam un savu darbību plāno ilglaicīgi. Tāpat pastiprināsies ES fondu aprite, kas jau ir novilcināta tik ļoti, ka tālāk, tā teikt, nav kur atkāpties.
Kopējā algu fonda pieaugums izskatās iespaidīgs: +11,5%. Taču jāņem vērā, ka atšķirībā no ražošanas un izlietojuma, IKP ienākumu aspekts tiek rēķināts nominālā izteiksmē - vienkārši sakot, naudā, nevis reālā izteiksmē. Algu kopsummas pirktspēja samazinājās lēnāk nekā reālā vidējā alga par nostrādāto stundu, jo auga strādājošo skaits un laiks. Taču atgādināsim, ka patēriņa cenu inflācija pērn bija 17,3%. Tā ienākumu pozīcija, kas atspoguļo ienākumus no īpašumiem un pašnodarbinātības, pērn auga par 20,1%, tātad nedaudz arī reālā izteiksmē. Pagājušais gads uzņēmumiem bija finansiāli diezgan labvēlīgs, jo bija viegli celt cenas.
Jau kopš pagājušā gada beigām operatīvie vērtējumi par ekonomikas izaugsmi 2023. gadā uzlabojas. Septembrī prognozētās lejupslīdes (-0,5%) vietā gaidāms pieaugums. 1.ceturksnī joprojām iespējams ir kritums gan gada griezumā, gan pret iepriekšējo periodu, taču var pamatoti cerēt uz augšupeju sekojošajos ceturkšņos. Precīzāk par to vēstīsim 15. martā, Luminor Baltijas ekonomikas apskata prezentācijā.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists