Perfektāku stagnāciju grūti iedomāties – 1. ceturksnī IKP pret iepriekšējo periodu pieauga par 0,8%, savukārt 2. ceturksnī samazinājās par 0,9%. Gada griezumā mērot, ekonomika 2. ceturksnī par 0,5% pieauga sezonāli neizlīdzinātajos datos, bet par 0,1% samazinājās izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci. Kopējā pievienotā vērtība svārstās ap vienu punktu jau kopš 2023. gada sākuma. Tomēr ir viens mierinājums – varēja būt sliktāk.
Dzīvojam laikā, kad preču eksportu samazina mājokļu tirgus krīze reģionā, bet ārvalstu investīciju piesaisti un tūrismu bremzē karš Ukrainā. Vietējās investīcijas un patēriņu bremzē arī augstās procentu likmes. Taču ar mierinājumiem nevajag aizrauties. Neskatoties uz šiem apstākļiem, piemēram, Lietuvas ekonomika aug, lielā mērā pateicoties ilgstošam sekmīgam darbam investīciju piesaistē.
Vēl viens pavisam neliels mierinājums – vairs nav gada sākumam raksturīgā traģikomiski perfektā pretstatījuma starp lejupslīdi visās svarīgākajās eksporta nozarēs un pieauguma valsts finansētajās nozarēs. 2. ceturksnī gada griezumā ievērojami pieaugusi informācijas un sakaru nozare (5,6%), kas ietver arī programmēšanas pakalpojumu eksportu. Nelielu pieaugumu (0,2%) panākusi arī komercpakalpojumu nozare, kas ir Latvijas galvaspilsētas vislielākā eksporta nozare. Taču krīze turpinās transportā (-7,8%), kā arī apstrādes rūpniecība (-2,3%), kas ir lielākā eksporta nozare ārpus Rīgas. Augusi arī lauksaimniecība un mežsaimniecība (3,2%), redzēsim, vai šis pieaugums piedzīvos arī vētras un plūdu ietekmi.
Taču saglabājas ļoti spilgts pretstats starp valsts patēriņa kāpumu (+8,5% gada laikā) un sarūkošiem ieguldījumiem pamatlīdzekļos (-5,7%) un eksportu (-3,4%). Tas nav ilgtspējīgi. Algu fonds ir strauji audzis (8,9%), taču uzņēmējdarbības peļņa samazinās. Līdz šim uzņēmumu finansiālā situācija kopumā ir diezgan laba, to noguldījumi pieaug (jūnijā par 4,2% gada griezumā), bet arī šis pretstatījums nevar saglabāties mūžīgi.
Gada otrā puse noteikti varētu būt labāka. Ir skaidrs procentu likmju izmaiņu virziens - uz leju, līdz ar to arī tam būs labvēlīga ietekme gan uz patēriņu un investīcijām Latvijā, gan eksporta tirgiem. Turpinoties reālās algas kāpumam, sāk mainīties patērētāju noskaņojums. Jūlija dati rāda strauji augošu gatavību veikt lielus pirkumus. Virzās uz priekšu pēcpadomju ēras lielākais rūpniecības investīciju projekts – biorafinēšanas rūpnīca “Fibenol” (700m EUR), kurai vieta atrasta Valmierā. Tas ir svarīgs signāls arī citiem. Visas mājokļu tirgu krīzes reiz beidzas, mūsu eksporta tirgos aug neapmierinātais pieprasījums pēc dzīvesvietām.
Arī brīžos, kad ekonomika strauji neaug apjomu izteiksmē, tajā notiek kvalitatīva attīstība. Atsevišķas tehnoloģiju nozares aug zibenīgā ātrumā. Piemēram, nauda, ko to darbiniekiem pēdējo 10 gadu laikā ir nopelnījuši dronu ražotāji, ir augusi apmēram 20 reizes. Ir jau runa par nozīmīgām summām, šī nozare jau ir pārspējusi kādreiz prominentās kuģu un vilcienu būves un remonta nozares.
Vienīgā problēma, kas var kļūt par nepārvaramu šķērsli ekonomikas attīstībai mūsu valstī ar pašreizējo politiku, ir darbaspēka pieejamība. Tas liek domāt, ka šī politika agri vai vēlu mainīsies.
Ir skaidrs, ka šogad IKP pieaugums būs mērāms vien procentu desmitdaļās, turklāt visdrīzāk ļoti nelielās, bet par to sīkāk Luminor bankas ekonomikas apskatā 18. septembrī.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists