Šodien publicētie rūpniecības dati sākas ar prieka vēsti – nozare gada laikā augusi par 1,4%. Taču to ir nodrošinājusi enerģētika ar 66% lēcienu, ko savukārt radījis pēkšņs koģenerācijas apjomu kāpums. Tajā galvenais izmaksu postenis ir importa dabasgāze, tātad tas lielus papildus ienākumus mūsu ekonomikai nerada.
Diemžēl galvenā ziņa ir krīzes padziļināšanās apstrādes rūpniecībā, kas sasniegusi antirekordu kopš 2020. gada pavasara juku laikiem, bet pirms tam pēdējo reizi tik mazs sezonāli izlīdzinātais ražošanas apjoms bija 2018. gada aprīlī. Jūlijā ražošanas apjoms bija par 2,1% mazāks nekā pirms mēneša, bet par 6,4% mazāks nekā pirms gada.
Kritums ir reģistrēts visās trīs lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs, turklāt visās ir sliktākie gada dinamikas rādītāji vairāk nekā 12 mēnešos: pārtikas ražošanā (-1,5%) kopš 2022.gada decembra, kokapstrādē (-7,2%) kopš 2023. gada maija, bet metālapstrādē (-12,7%) - kopš 2023. gada janvāra.
Pamatīga vilšanās šogad ir inženierijas nozares – metālu ražošana un apstrāde, mašīnbūve un elektronika. Visās nozarēs, kuru dati ir publicēti, jūlijā ir ar divciparu skaitļiem mērāmi kritumi gada griezumā. Metālapstrādē pēdējo reizi tik maz mēneša laikā tika saražots 2018. gadā. Autobūvē un iekārtu ražošanā starplaikā ir bijuši atsevišķi dziļi iekritieni, bet līdzīgs ražošanas apjoms jūlijā atzīmētajam bija raksturīgs 2016. - 2017. gadā. Tā kā šīs nozares kopš tā brīža ir spēcīgi progresējušas tehniski un produktu attīstībā, tas signalizē par izteiktu pieprasījuma vājumu. Turklāt tas acīmredzot atnācis pēkšņi, jo noskaņojuma rādītāji iepriekš par tādu nepatikšanu mērogu nesignalizēja. Medijos parādās ziņas par šo makro skaitļu konkrētām lokālām izpausmēm, piemēram, par dīkstāvi East Metal rūpnīcās Dobelē un Daugavpilī. Šis uzņēmums ir viens no lielākajiem metālapstrādātājiem, kas izgatavo vēja ģeneratoru daļas un citas liela izmēra tērauda komponentes.
Šādā brīdī gribas braši izsaukties, ka valdībai jāuzrota piedurknes, jāaizmirst sīkie kašķi un ar dubultu sparu jāmetas cīņā par gaišāku nākotni. Tas tai, protams, ir jādara, taču krīzes mērogs ir lielāks nekā mūsu valsts pati šobrīd spēj to atrisināt. Nelabvēlīga situācija nozarē ir lielākajā daļā Eiropas. Apstrādes rūpniecības veikums eirozonā jūnijā bija par 4,4% mazāks nekā pirms gada. Vācijas izlaides līkne ir lejupvērsta zigzagveida līnija jau kopš 2018. gada. Ir priekšnosacījumi, lai Latvijā panāktu labvēlīgāku ražošanas dinamiku nekā Rietumeiropā, tuvojoties turienes izlaides apjomiem uz vienu iedzīvotāju jeb panākot konverģenci. Galvenais risinājums ir investīciju piesaiste, taču šis darbs rezultātus nes tikai pamazām un ar piepūli. Turklāt šobrīd nav tas brīdis, kad būtu visvieglāk piesaistīt jaunas investīcijas. Iespējas uzlabosies brīdī, kad reģionā iestāsies miers, bet tas ir notikums, ko nevar precīzi paredzēt. Lietuvas rūpniecības dinamika šobrīd ir labvēlīgāka, lielā mērā pateicoties tieši sekmīgam darbam investīciju piesaistē gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī, kas tika paveikts attīstībai labvēlīgākos laikos, šiem panākumiem ir inerce.
Kopš 2020. gada sākuma Latvijas rūpniecība ir elpojusi vienā ritmā ar valstu politiku mūsu eksporta tirgos. Pēc sākotnējā izbīļa pandēmija izrādījās ieguvums vismaz pieprasījuma aspektā. Lielie palīdzības pasākumi mājsaimniecībām veicināja privāto patēriņu, turklāt pulcēšanās ierobežojumi to novirzīja no pakalpojumu uz preču tirgiem. Savukārt uz ekonomikas stimulēšanu orientētā makroekonomiskā politika, pirmkārt, jau īpaši zemās procentu likmes, veicināja mājokļu būvniecību.
Ko valsts var iedot, to tā var atņemt. Kopš 2022. gada beigām Latvijas rūpniecība nīkuļo. Patērētāju naudu atkal vairāk saņem pakalpojumu sniedzēji, bet iepriekšējās politikas uzpūsto cenu un augstās procentu likmes attur potenciālos mājokļu pircējus no lēmumu pieņemšanas. Latvijas rūpniecība ir izteikti atkarīga no celtniecībā, jo īpaši maza mēroga celtniecībā izmantoto materiālu pieprasījuma. Netieši mūs nozīmīgi ietekmē arī pieprasījums pēc celtniecībā un zemes darbos izmantotās tehnikas, tās komponenšu ražošana ir viens no Latvijas mašīnbūves specializācijas virzieniem.
Ir cerības uz uzlabojumiem, jo politika atkal mainās. Pats svarīgākais - samazinās procentu likmes. 12 mēnešu Euribor, ko izmanto maz, bet kas signalizē par pārējo likmju virzību, no augstākā līmeņa jau ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, līdz 3,1%. ASV 30-gadu hipotekāro kredītu vidējā likme samazinājusies no 8,09% pērn oktobrī līdz 6,80% šobrīd.
Turklāt mājokļu pieejamības veicināšana kļūst par arvien svarīgāku politisko prioritāti visā pasaulē. Viens no svarīgākajiem ASV prezidenta amata kandidātes Kamalas Harisas programmas punktiem ir panākt papildus trīs miljonu mājokļu uzbūvēšanu. Nesen pārvēlētā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leijena sola izveidot mājokļu politikas komisāra amatu, kā arī plānu papildu sabiedriskā un privātā finansējuma piesaisti nozarē. Lielbritānijā nesen notika varas maiņa, ja konservatīvo politiskā bāze ir drīzāk ir cilvēki, kas cenšas saglabāt neskartu lauku ainavu, tad leiboristu atbalstītāji drīzāk atbalstīs pilsētu paplašināšanu.
Sliktā ziņa – politikas dzirnavas maļ lēni. Turklāt no lēmumu pieņemšanas līdz ietekmei uz būvniecības apjomu arī paies laiks. Celtniecības nozares noskaņojums ES ir nedaudz virs vēsturiski vidējā, taču kopš decembra virzījies lejup. ASV mājokļu būvētāju asociācijas NAHB indekss ASV ir samazinājies kopš aprīļa, no 51 punkta samazinoties līdz 39 punktiem, vēsturiski vidējais līmenis ir 52 punkti. OECD eirozonas mājokļu būvatļauju izsniegšanas indekss ir vien puse no vidējā līmeņa kopš 1994.gada.
Domājams, ka nākamgad rūpniecības izlaides līkne visumā kāps augšup, bet tikai pakāpeniski, savukārt šī gada atlikušo mēnešu rezultātus var vien minēt, bet būt optimistam šobrīd ir grūti.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists