Rūpniecības kopējā dinamika maijā (-0,9% gada griezumā) bija labāka nekā pirmos piecos mēnešos kopumā. Tas saistīts ar HES turbīnu enerģisko griešanos (+12,8% elektrības ražošanā un gāzes apgādē maijā), stiprie lieti pagarināja augsta ūdens līmeņa periodu, arī vismaz turpmākie divi mēneši (jūnijs un jūlijs) varētu būt šajā ziņā labvēlīgāki nekā pērn.
Taču par ražošanas patiesajām, ar laika apstākļiem nesaistītajām tendencēm vislabāk liecina apstrādes rūpniecības dati. Tur nekā priecīga nav. Apstrādes rūpniecībai laiks kopš 2022. gada vidus ir bijis periods, kad viens “objektīvais apstāklis” seko citai. Vispirms tas bija celtniecībā izmantoto materiālu pieprasījuma un cenu kritums. Celtniecības tirgiem joprojām negatīva ietekme, bet tā pamazām kļūst mazāk jūtama. Vienā lielā ar celtniecību saistītā nozarē – metālapstrādē ir kritums, taču tas šķiet vairāk saistīts ar vājumu citā “lejteces” nozarē – mašīnbūvē. Kokapstrāde ir stabilizējusies, maija rezultāts bija -0,6%, gads kopumā ļoti līdzīgs. Mēbeļu ražošanā gads kopumā ļoti nelabvēlīgs (-17,3%), bet maijs jau labāks (-9,8%). Ar celtniecību daļēji saistītajā ķīmijā gads līdz šim bijis ļoti labs (+10,5%), maijs daudz neatšķiras (7,9%).
Šī gada lielās raizes ir saistītas ar mašīnbūvi un elektroniku – nozarēm, kurām 2022. gads bija izcils, bet pērnais - kopumā vēl diezgan labs. Ir jāatzīst, ka datos redzamais kritums pārsniedz gaidīto. Šis gads noteikti nebija gaidāms viegls, jo Eiropas rūpniecībā, kas ir ļoti svarīgs tirgus, situācija ir diezgan nelabvēlīga. Latvijas apstrādes rūpniecības eksporta apgrozījums eirozonā maijā gada griezumā ir samazinājies par 7,5%, bet pārējā pasaulē tikai 1,4%. Augstās procentu likmes bremzē investīcijas, tātad pieprasījumu pēc mašīnām un iekārtām. Taču kritums par vairāk nekā par desmito daļu metālapstrādē un iekārtu ražošanā ir nepatīkams pārsteigums. Par to neliecināja arī šo nozaru noskaņojuma indeksi, kas ir tikai viegli nelabvēlīgi.
Inženierijas nozaru ķibeles daļēji var skaidrot ar to, ka vairāki iepriekšējie gadi bija ļoti labi un ir izsmelts pandēmijas laikā uzkrātais pasūtījumu portfelis. Elektronikā un elektrotehnikā darbības vēriens izskatās ļoti atzīstami salīdzinājumā ar sniegumu pirms pieciem vai desmit gadiem. Taču citu iekārtu ražošanā ir notikusi atgriešanās līmenī, kāds bija pirms pieciem gadiem, bet metālapstrāde ir vēl zemākā punktā. Vairāki no labāk zināmajiem rūpniecības investīciju projektiem (Caljan, Jensen Metal) ir bijuši tieši šajās jomās, tātad ražošanas kritums liecina par vāju pieprasījumu.
Ārējo tirgu pieprasījuma svārstības ir liktenis, ko nevar ietekmēt. Taču pat vāja pieprasījuma apstākļos no krituma var izvairīties, ja tiek investēts, palielinot jaudas un attīstot produktus. Inženierijas nozaru saimē šogad salīdzinoši sekmīgā elektrotehnika ir joma, kurā vairāki lielie uzņēmumi (Lexel Fabrika, AE Partner un Light Guide Optics International) pēdējā laikā ir aktīvi investējuši. Pienāk pozitīvi signāli par gaidāmo investīciju apjomu Latvijas rūpniecībā kopumā. Kā īpaši sekmīga investīciju piesaistītāja jau vairākus gadus ir zināma Kurzemes lielākā pilsēta Liepāja. Atsaucoties uz Liepājas SEZ vadītāja Ulda Hmieļevska pausto, interese par iespējām ieguldīt pilsētā ir liela, turklāt ir strauji audzis projektu apjoms, lielākie jau ir mērāmi simtos miljonos eiro.
Iesprūdušo rūpniecības eksporta mašīnu ir jācenšas atbloķēt pēc iespējas ātrāk, jo situācija Latvijas eksportā kopumā nav labvēlīga. Pēdējos 12 mēnešos vislielākais nepatīkamais pārsteigums ekonomikā ir pakalpojumu eksporta vājums. Sadaļā “citi pakalpojumi”, ko galvenokārt veido biznesa un IT pakalpojumu eksports, kritums gada griezumā turpinājies jau deviņus mēnešus pēc kārtas (līdz aprīlim). Pārsteigums tas ir tāpēc, ka jau vairāk nekā 20 gadus gandrīz bez pārtraukuma šīs nozares ir bijušas ļoti uzticamas attīstības lokomotīves. Šajā jomā ir pozitīvi signāli, piemēram, Indijas uzņēmums Tech Mahindra Rīgā radīs ap 500 jaunu darbavietu, nozares iekšējā aptauja vēsta par uzņēmumu vēlmi drīzāk palielināt, nevis samazināt darbības apjomu. Tā kā pakalpojumu eksporta statistiku veidojošā Latvijas Banka par savu veikumu ziņo mazāk aktīvi nekā CSP, tad par notikumiem pakalpojumu eksportā medijos runā mazāk, bet tie ir ļoti svarīgi, jo īpaši Latvijas galvaspilsētai.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists