Par apstrādes rūpniecību 2024. gada oktobrī
Oktobra rūpniecības rezultāti ir kārtējā pelēcīgā bilde šī gada viegli depresīvajā ražošanas datu galerijā. Varētu teikt, ka gandrīz nekas nav noticis. Ražošanas izmaiņas mēneša griezumā gandrīz visās nozarēs ir +/-10%, un šādas izmaiņas notiek arī tad, kad nekas būtībā nenotiek - tas ir tipisks mēneša datu sīko svārstību “troksnis”. Izmaiņas gada griezumā dažviet ir lielākas, bet kopaina kopš iepriekšējiem datiem nav nozīmīgi mainījusies. Kopējā izlaide gada griezumā samazinājusies par 1,2%, mēneša laikā par 0,1%. Pamazām no krīzes rāpjas ārā kokapstrāde (+0,8%). Daudz straujāk no vēl nedaudz skarbākas krīzes izkļūst poligrāfija (+12,6%) un mēbeļu ražošana (+13,9%), bet dziļāk purvā slīd inženierija, kur lielākajā daļā no statistikā atspoguļoto nozaru ir ar divciparu skaitli rakstāms kritums, turklāt lielāks par šī gada vidējiem, visai neglaimojošajiem skaitļiem. Savukārt pārtikas pārstrāde pēc sasparošanās pērn ir atgriezusies pie tai raksturīgajām svārstībām ap nulli (-1,9%).
Lai uzlabotu signāla un trokšņa koeficientu, paraudzīsimies uz rūpniecības rentabilitātes ainu. Arī tā kopumā ir pelēcīga, bet tomēr sniedz skaidrāku priekšstatu par vairāku nozaru perspektīvām. Peļņa ir ļoti svarīga gan praktiski, gan informatīvi. Daļai politiķu, šķiet, ir radies priekšstats, ka uzņēmumu kases ir vieta, kur var pasmelties trūkstošo naudu, ja kādam klājas “pārāk labi”. Taču peļņa ir tas, kas mudina ieguldīt, ražot un pārdot, bez šīs enerģijas ekonomika uz priekšu nekust. Peļņas nodokļu prognozējamība ir izšķirošs arguments investīciju piesaistē.
Atsevišķu nozaru rezultāti rāda patiesi satraucošu ainu, bet ir arī iepriecinoši signāli, kas atspoguļo gandrīz brīnumainas pārvērtības vairākās jomās.
Šai tēmai pievēršos, jo kopš iepriekšējo rūpniecības datu publicēšanas parādījās iedrošinoša ziņa – mainījās ražotāju cenu izmaiņu virziens, rēķinot gada griezumā. Apstrādes rūpniecības pārdošanas cenas, šādi rēķinot, nepārtraukti samazinājās no 2023. gada maija līdz 2024. gada septembrim. Oktobrī bija pieaugums par 0,4%. Taču aplūkojot indeksu, kas rāda cenu līmeni, nevis izmaiņas gada griezumā, redzams, ka būtībā šajā ziņā nekas nav mainījies - apstrādes rūpniecības cenu līmenis kopš 2023. gada vidus svārstās ap vienu punktu. Tātad uzņēmumiem augošais algu fonds ir jāfinansē no stagnējošiem ienākumiem – neaug ne apjomi, ne cenas. Daļai ražotāju nozīmīgi palīdz enerģijas izmaksu samazinājums. Enerģētikas uzņēmumu pārdošanas cenas iekšējā tirgū, kas atspoguļo svarīgu ražotāju izmaksu komponenti, turpina samazināties, oktobrī tās bija par 11,5% zemākas nekā pirms gada. Dažām nozarēm palīdz arī izejvielu cenu korekcijas.
Taču kopumā ražotāji ir nonākuši pamatīgās ienākumu un izmaksu “šķērēs”. Tāpēc apstrādes rūpniecības ienesīguma kopējā aina ir viduvēja. Šī gada 3. ceturksnī apstrādes rūpniecība nopelnīja tieši 100 miljonus eiro, bet pirms gada šī summa bija 162 miljoni eiro, pirms diviem gadiem 304 miljoni eiro, savukārt 2021. gada 3. ceturksnī pat 330 miljoni eiro.
Turklāt situācija vienā no svarīgākajām nozarēm ir patiesi satraucoša. Metālapstrāde ar zaudējumiem strādā kopš pērnā gada vidus, bet šī gada 3. ceturksnī zaudējusi pat 18 miljonus eiro. Šī ir svarīga nozare gan tāpēc, ka veido nozīmīgu daļu rūpniecības (ap 8%), kā arī ir piegādātāja mašīnbūvei un elektronikai, mazākā mērā arī citām rūpniecības nozarēm. Tā arī ir nozare, ko skar krīze Eiropas inženierijas nozarēs, kuru stāvokli vēl varētu pasliktināt iespējamie tirdzniecības tarifu “kari”. Ar zaudējumiem šogad strādā arī iekārtu ražotāji – nozare, kas šī gada janvārī – oktobrī piedzīvojusi vislielāko ražošanas kritumu. Mīnusos ir arī poligrāfiķi, bet viņu ražošanas apjomu dati vismaz vieš cerību. Pārējās nozares strādā ar peļņu, bet pārsvarā tā ir ļoti pieticīga attiecībā pret kopējo darbības apjomu. Taču ir arī nozares, kur situācija mainās uz labo pusi, un aiz šiem notikumiem ir interesanti stāsti.
Kokapstrāde no superpeļņas pandēmijas laikā nonāca pie zaudējumiem 2023. gada 4. ceturksnī, bet šogad tā vidēji pelnījusi 44,6 miljonus ceturksnī, kas krasi neatšķiras no vidējā rādītāja 2017. - 2019. gadā (50,3 miljoni ceturksnī). Naudas karuseļa straujās griešanās periodā augstu uzkāpa apaļkoku izmaksas, kas šobrīd pakāpeniski samazinās, vienlaikus augot apaļkoku cenām konkurējošajās valstīs. Liela kokapstrādātāja bankrots Vācijā ļauj minēt, ka daļēji atkārtosies globālās finanšu krīzes laiku scenārijs – konkurenti augstāku izmaksu valstīs neiztur pirmie.
No finanšu bedres strauji rāpjas ārā arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras izstrādājumu) ražošana, kas šogad ceturksnī vidēji pelnījusi 12,5 miljonus, bet pērnā gada 4. ceturksnī tikai 39 tūkstošus. Izmaksu struktūras dēļ viņi ir lieli ieguvēji no enerģijas cenu krituma, bet pārdošanas apjomu kāpums vieš cerību, ka turpmāk redzēsim labākus celtniecības rādītājus. Ierasti labi klājas elektronikai (vidēji 28 miljonu ceturkšņa peļņa šogad).
Ļoti zīmīgi notikumi risinās divās nozarēs, kas 2017. - 2019.gadā strādāja ar zaudējumiem, bet tagad ar peļņu. Citu transportlīdzekļu ražošana ir aizraujošākais nozares transformācijas stāsts pēdējā desmitgadē. Vēl nesen šī nozare simbolizēja stagnāciju un turēšanos pie PSRS laiku darbības modeļiem – rūsoši kuģi nomaļos ostu nostūros, tranzītbiznesa apkalpošana, remontējot dzelzceļa ritošo sastāvu. Tagad nozarē dominē dronu ražošana. Pilnīgi pārvērtusies ir arī metālu ražošana, pēc tradicionālās metalurģijas krīzes nozari virza tādi uzņēmumi, kā, piemēram, Dobeles Tenax panel, kas ražo siltumefektīvus ēku elementus.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists