Par rūpniecību 2022. gada janvārī
Šis gads rūpniecībā sākās izcili un tāds droši vien būs arī pirmais ceturksnis. Diemžēl jau marta, bet vēl vairāk aprīļa datos redzēsim Krievijas agresijas Ukrainā radīto globālo drošības, noieta tirgu un piegādes ķēžu satricinājumu sekas. Pasaule jau otro reizi divu gadu laikā piedzīvo ierasto dzīves ritmu satricinošu krīzi. Šī rūpniecībai būs ilgāka un grūtāk pārvarama nekā pandēmijas radītā. Pat drīzas karadarbības pārtraukšanas gadījumā, kas ir ļoti optimistisks scenārijs, tās ekonomiskās sekas nepazudīs – uzticēšanās Krievijai ir sagrauta, līdzšinējā sadarbība nebūs ātri un pilnīgi atjaunojama. Rūpniecībai nāksies pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Janvārī apstrādes rūpniecībā ražošana gada griezumā pieauga par 9,3%. Kopējais rūpniecības kāpums bija ievērojami mazāks (5,9%), bet tas lielā mērā atspoguļo siltā laika un augsto gāzes cenu ietekmi uz enerģētiku, tātad neliecina par ekonomikas tendencēm. Turklāt tas ir panākts laikā, kad ražošana kritās divās lielākajās nozarēs – koksnes un pārtikas pārstrādē – attiecīgi par 1,4% un 0,4%. Ražošana auga 17 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Visvairāk acis un ausis glāsta gada pieauguma temps ķīmiskajā rūpniecībā (64,6%), izcils mēnesis bija metālapstrādei un mašīnbūvei, kur kāpums dažādās apakšnozarēs variē starp 11,3% un 28,4%. Uz sev neraksturīgu lēcienu ir izrādījusies spējīga burtiskā un pārnestā nozīmē smagnējā minerālu, galvenokārt būvmateriālu ražošana (+24,6%).
1990.gados diversifikācija Latvijas rūpniecībā pirmkārt nozīmēja virzību prom no bijušās PSRS (izņemot Baltiju) tirgiem. Laikā kopš mūsu pievienošanās ES par galveno vektoru kļuva tradicionālo nozaru (pārtikas, kokapstrādes, vieglās rūpniecības) īpatsvara samazināšanās, augot mašīnbūves, elektronikas, ķīmijas un farmācijas daļai. Tagad atkal aktuāla kļūst atbrīvošanās no atkarības no Austrumu tirgiem, turklāt šoka terapijas cienīgā ātrumā. Diemžēl tas lielā mērā notiks uz augsti tehnoloģisko nozaru rēķina. Krievija, Baltkrievija un Ukraina ir svarīgi tirgi prestiži skanošām nozarēm, pirmkārt, farmācijai, elektrotehniskajai rūpniecībai, transportlīdzekļu ražošanai. Šīs nozares pamatā izveidojās padomju laikā un joprojām lielo austrumu tirgu daļu nosaka pieejamo tehnoloģiju un ražošanas iekārtu līmenis, farmācijas gadījumā – lielās ienākšanas barjeras citos tirgos. Nav tā, ka šo nozaru uzņēmumi neapzinājās riskus, bet tirgu diversifikācija prasa ļoti lielus ieguldījumus.
Noieta tirgu zaudēšana vai sašaurināšanās nebūs vienīgā rūpniecības problēma. Būs lielas un ļoti daudzveidīgas problēmas ar komponentu piegādēm. Ir vispārzināms, ka enerģija kļūs dārgāka, kas var būt liels sarežģījums uzņēmumiem, kas eksportē ārpus ES, kur cenas ir zemākas. Pienāk ziņas par sarežģījumiem komponentu iepirkumos. Krievija ir liels tērauda piegādātājs. Lai arī šī produkta iepirkšanu citur pasaulē tik ļoti neierobežo infrastruktūra, kā tas ir gāzes gadījumā, aizstāt tik lielu apjomu būs ļoti grūti, un par līdzšinējām cenām ir jāaizmirst. Lai arī Krievijas ekonomika ir mazāk nekā 2% pasaules, tā ir ļoti nozīmīgs niķeļa, neona (kopā ar Ukrainu), titāna un citu ķīmisko elementu piegādātājs. T.s. krāsaino metālu piegādes tiešā veidā nav tik liels risks Latvijas rūpniecībai, bet iespējamus to piegādes traucējumus izjutīsim caur dalību globālajās vērtības ķēdēs, piemēram, kad to pieejamība radīs sarežģījumus tādu produktu ražošanā, kuriem piegādājam citas komponentes. Sankcijas rada zaudējumus arī to ieviesējiem, bet Latvijai ir jābūt gatavai uzņemties ekonomiskus upurus, lai pēc ātrāk pasaulē tiktu atjaunots miers.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists