Par apstrādes rūpniecību 2023. gada janvārī
Janvāra rūpniecības dati ir skarbi, kaut patiesā aina nav tik slikta, kā izskatās pirmajā brīdī. Statistiķu ziņas virsraksts vēsta, ka janvārī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 9,8%, radot iespaidu, ka mēģinām noķert Igauniju vismaz tagad un šādi. Pirmais atvieglojums – apstrādes rūpniecība saruka “tikai” par 6,1%. Tas, ka enerģētika saruka par 20,8%, lielu satraukumu nerada – varbūt bija silts laiks, varbūt iedzīvotāji taupīja siltumu, varbūt rudenī paspēja nosiltināt mājas. Vai arī - nevis ar importa gāzi ražojām dārgu elektrību, bet importējām nedaudz lētāku elektrību no kaimiņvalstīm. Nekas no minētā Latvijas ekonomiku neapdraud.
Arī apstrādes rūpniecības kritums par 6,1% izskatās nelāgi, un tas patiešām ir lielākais kritums gada griezumā kopš pandēmijas sākuma. Tomēr tieši janvārī nekas īpašs nav noticis - salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražošana saruka par 1%, bet šādas izmaiņas bija gaidāmas. Tās daļēji varētu būt noteikusi darba laika optimizācija gadu mijā, kas raksturīga periodiem ar samērā vāju pieprasījumu. Ir zināms, ka lielākā nozare - kokrūpniecība - iet cauri ļoti nepatīkamam “atdzišanas” periodam pēc neparasti ilga un spēcīga izaugsmes cikla. Kokapstrāde un no tās būtībā neatdalāmā mēbeļu ražošana pret decembri samazinājusies attiecīgi par 4,8% un 14%, kas nozīmē, ka pārējā apstrādes rūpniecība vismaz mēneša griezumā janvārī pat ir augusi. Ir nepatikšanas arī dažās citās nozarēs, piemēram, pēc pandēmijas krasi samazinājusies spirta ražošana, kas jūtami ietekmē ķīmiskās rūpniecības datus.
Vērtējot apakšnozaru izlaides pārmaiņas gada griezumā jeb pret pērno janvāri, atklājas izcili raiba aina, kas vispār ir bijis raksturīgi ekonomikai kopumā kopš 2020. gada – dažādi sektori uzrāda krasi atšķirīgus rezultātus. Ir apakšnozares, kuras var raksturot ar vārdiem “augstu ceļas – zemu krīt”. Ķīmiķiem bija vairāk nekā pieci izcili gadi, pērnā gada pusē viņi bija par ¾ pacēlušies virs 2016. gada līmeņa. Palīdzēja pandēmijas ēras cīņa ar vīrusiem, kosmētikas sektora straujā attīstība. Diemžēl pagājušā gada vidus iezīmēja krīzi, cerams, pārejošu. Poligrāfijai izcils bija 2020. – 2021. gads, acīmredzot cilvēkiem, uzturoties mājās, bija vairāk laika lasīt grāmatas, palīdzēja arī drukas pēc pasūtījuma straujā attīstība. Diemžēl janvāra rezultāts ir zemākais kopš 2018. gada beigām. Ir arī nozares, kas ir augsti cēlušās un turpina augt. Elektronika janvārī gada griezumā auga par 44,3%. Tā kā pērn nozares darbības apjoms jau bija tuvs 500 miljoniem (precīzāk, 480,1 miljons), tā kļūst par rūpniecības kopējos skaitļus nozīmīgi ietekmējošu spēku. Elektrotehniskā rūpniecība janvārī augusi par 11,3%, bet kopš 2015. gada tā augusi gandrīz divarpus reizes, tās kopējais rezultāts pērn bija gandrīz 400 miljonus vērts.
Ir nozares, uz kurām vienmēr var paļauties, ka tās nesagādās pārsteigumus. Pārtikas ražošana Latvijā bija precīzi tikpat apjomīga kā pirms gada, tās izlaide arī praktiski nav mainījusies kopš 2015. gada sākuma, tikai ļoti īslaicīgi novirzoties no šī punkta vairāk nekā par 5 procentpunktiem uz vienu vai otru pusi. Visbeidzot ir nozares, kurām ļoti labi klājies kopumā pēdējos trīs gados un varbūt arī pirms tam, bet kuras pagājušā gada 2. pusē piemeklēja sagurums. Te var minēt jau piesaukto kokapstrādi (-4,7% gada griezumā), kā arī metālapstrādi (-14,2%). Tām raksturīga starpproduktu ražotāju loma, tāpēc tās mēdz pamatīgi ciest laikos, kad pasaules rūpniecībā kopumā valda krīzes gaidas. Tad gala produktu ražotāji samazina iepirkumus straujāk nekā savu ražošanu, līdz ar to piegādātāji spiesti sašaurināt savu darbību vēl krasāk. Līdzīgas ainas dažkārt var vērot uz ceļiem – mašīnas, kas brauc aiz bremzējoša auto, piebremzē vēl straujāk. Cerēsim, ka kokapstrādes pārstāvju paustā pārliecība, ka noliktavu tīrīšanas cikls drīz beigsies un 2. ceturksnī sāksies augšupeja, ir patiess. Ilgtermiņa risinājums šādiem sastrēgumu veidošanās riskiem ir ekonomikas papildināšana ar gatavos produktus ražojošām nozarēm, kā elektronika un elektrotehnika. Viegli neklājas arī kapitāla preču ražotājiem, iekārtu ražošana gadu mijā ir atgriezusies pat sešu gadu tālā pagātnē, procentu likmju celšana tai noteikti nenāk par labu.
Gaidīt uz labu sniegumu 1. ceturksnī nav pamata, bet nav arī vairs tās bažu sajūtas, kas bija rudenī. Rūpniecības noskaņojuma indekss ļoti lēnām, bet noturīgi uzlabojas kopš novembra. Vērtējums par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē pēdējos trīs mēnešos ir pozitīvs, bet prognozes par nodarbinātības izmaiņām nozarē ir pozitīvas pirmo reizi kopš maija. Ir pamats cerēt, ka 2. ceturksnī sastrēgums sāks izklīst.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists