Par apstrādes rūpniecību 2024. gada augustā
Šodienas dati ir atvieglojums pēc apbēdinošā jūlija datiem, kad apstrādes rūpniecības aktivitāte sasniedza zemāko punktu četru gadu laikā. Augustā salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga par 2,6%. Gada griezumā joprojām ir kritums, bet pēc šī gada standartiem -0,9% ir sasniegums, jo astoņos mēnešos caurmērā ražošana samazinājusies par 4%.
Vispārējā tendence gan joprojām ir pakāpeniska lejupslīde kopš 2022. gada vidus. Vienmēr ir jāsargās no drosmīgu secinājumu būvēšanas uz viena mēneša datu pamata, turklāt vasarā līknes rausta sezonāla ražošanas pārtraukšana jeb atvaļinājumi, kas nemēdz notikt precīzi vienā laikā katru gadu. Par revolucionārām pārmaiņām neliecina autobūves pieaugums augustā pret jūliju par 39,7% vai poligrāfijas pieaugums par 19%, abos gadījumos ir notikusi vien atgriešanās pie šim gadam raksturīga līmeņa.
Pārmaiņas gada griezumā var būt nozīmīgākas. Augustā labi izskatās vieglā rūpniecība – audumu ražošana kāpusi par 15,1%, bet apģērbu ražošana par 7,4%. Arī šogad kopumā vieglajai rūpniecībai klājas nedaudz labāk nekā rūpniecībai kopumā. Varbūt nozare, kuras īpatsvars ražošanas struktūrā ilgāku laiku slīdējis lejup, beidzot ir sagaidījusi t.s. “friendshoring” jeb pasūtījumu izvietošanas politiski drošās valstīs ietekmi. Nav šaubu, ka atdevi dod specializācija funkcionālo un profesionālo apģērbu ražošanā, kur zemu izmaksu valstu konkurence ir vājāka.
Ir cerība, ka lejupejas tendenci beidzot lauž nemetālisko minerālu ražošana, kas ir galvenokārt būvmateriāli un stikla šķiedras audumi inženierijas nozarēm. Eiropas fondu pārvaldītāji sola, ka fondu apguve šobrīd beidzot, patiešām, šoreiz pilnīgi nopietni paātrinās, tā lielā mērā ir saistīta ar celtniecību, varbūt šie dati to apstiprina. Celtniecības produktu tirgi pasaulē joprojām neiepriecina, uzņēmēji runā vien par situācijas stabilizēšanos, bet Eurostat vēsta par nelielu mājokļu cenu kāpumu ES pēc četrus ceturkšņus ilguša krituma. Procentu likmju (Euribor) dinamiku šobrīd var raksturot pat kā brīvo kritienu, bet paies laiks, līdz ietekmes ķēdīte no pārdomām caur būvatļaujām aizvedīs līdz pasūtījumiem. Lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē, kas tāpat ir stipri atkarīga no celtniecības – kokapstrādē, augustā ir neliels kāpums; gadā kopumā neliels kritums, bet viss pāris procentu robežās. Cieši saistītajā mēbeļu ražošanā pēc ilgas un dziļas krīzes ražošanas pārmaiņas ir pietuvojušās nulles robežai.
Joprojām bēdīgi klājas nozaru grupai, kas ilgākā laikā ir palielinājusi savu daļu rūpniecībā – metālapstrādei, mašīnbūvei un elektronikai. Runājot par pēdējo, liela problēma ir klientu iepriekš piesardzības dēļ veidotie uzkrājumi, kas nozīmē mazākus pirkumus šobrīd. Inženierijas nozares ir vairāk atkarīgas no situācijas pasaules rūpniecībā kopumā. Tur situāciju var raksturot līdzīgi kā celtniecībā un mājokļu tirgos – kopumā diezgan bēdīgi, bet var saskatīt cerību starus. Ir signāli, ka ASV tuvāko mēnešu laikā lielākā mērā uzņemsies ierasto pasaules ekonomikas lokomotīves lomu. Tās ekonomikas pārsteigumu indekss kļuvis pozitīvs (+7), Eiropā tas joprojām ir smagu nopūtu pasaulē jeb pie -36 atzīmes. Taču rūpniecības noskaņojuma indeksi (PMI) abās Atlantijas okeāna pusēs jau vairāk nekā gadu nemainīgi iestiguši viegla (ASV: 47,2 punkti) un vidēja (Eiropa: 45,0 punkti) pesimisma zonā.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists