Par apstrādes rūpniecību 2023. gada septembrī
Apstrādes rūpniecības izlaide turpina pamazām planēt lejup, galveno noieta tirgu ekonomikām turpinot sajust procentu likmju palielināšanas ietekmi. Ražošana septembrī salīdzinājumā ar augustu samazinājās par 0,4%. Kritums gada griezumā (4,6%) bija nedaudz mazāks nekā pirmajos trīs ceturkšņos kopumā (-5,9%), bet tā ir bāzes efekta ietekme – arī pērnā gada izskaņā ražošana jau samazinājās. Tobrīd lielākā rūpe bija ražošanas izmaksas, bet šogad arvien lielākas rūpes sagādā pieprasījuma vājums.
Panākumus turpina nostiprināt pārtikas rūpniecība, strauji augot mēneša griezumā (+1,9%). Tās gada pieaugums bija 6%. Atskaitot atsevišķus mēnešus, kad vēl lielākus plusus radīja ražošanas kāpumi pēc pandēmijas radītājiem traucējumiem, tas bija straujākais kāpums kopš 2017. gada novembra. It kā veiksmīgs mēnesis bija arī kokapstrādei (+2,3% pret augustu), bet līdz šīs nozares krīzes beigām vēl ir ļoti tālu, gada izmaiņu rādītājs septembrī bija -6,2%. Arī metālapstrāde auga mēneša griezumā (+0,2%), panākot pirmo gada pieaugumu (+3,0%) kopš pērnā gada augusta. Tātad trīs lielākās nozares mēneša griezumā kāpināja ražošanu. Apstrādes rūpniecība kopumā saruka, jo strauji samazinājās izlaide vairākās mazākās nozarēs – apģērbu ražošana (-9,3%), papīra izstrādājumi (-6,3%), ķīmijas rūpniecība (-8,0%).
Tātad trīs lielākās nozares mēneša griezumā kāpināja ražošanu. Apstrādes rūpniecība kopumā saruka, jo strauji samazinājās izlaide vairākās mazākās nozarēs – apģērbu ražošana (-9,3%), papīra izstrādājumi (-6,3%), ķīmijas rūpniecība (-8,0%).
Ražošanas kritums apakšnozares gada griezumā septembrī bija līdzīgs pirmo deviņu mēnešu vidējam rādītājam. Lejupslīdi rūpniecībā šogad, pirmkārt, nosaka kritums kokapstrādē un mēbeļu rūpniecībā, minerālu ražošanā, abās vieglās rūpniecības nozarēs (tekstils un apģērbi), poligrāfijā. Ražotājiem šo lejupslīdes līkni augšup liekt saviem spēkiem ir ļoti grūti. Mūsu rūpniecība saskaras ar pieprasījuma vājumu, ko nosaka lejupslīde Eiropas būvniecībā, arī pieprasījuma pārsātinājums dažos patēriņa tirgu segmentos , kas ir problēma poligrāfijai, daļēji arī mēbeļu rūpniecībai. Pieprasījums būs nelabvēlīgs faktors arī šī gada izskaņā un, visticamāk, arī visu nākamo gadu. Procentu likmes ir sasniegušas augstāko punktu, pēc dažu mēnešus stabilitātes perioda tās varētu strauji samazināties nākamā gada otrajā pusē, bet pēc tam vēl paies brīdis, līdz mūsu ražotāji to sajutīs. Pasaules lielākais preču transporta uzņēmums Maersk šodien paziņoja, ka samazina strādājošo skaitu par 10 000, bet pieprasījuma atjaunošanos gaida vien 2026. gadā.
Arī šomēnes īpaša uzmanība ir jāpievērš kokapstrādei, tāpēc, ka šīs nozares drāma stipri ietekmēs rūpniecības kopējos rādītājus tuvākā gada laikā, bez tās atlabšanas rūpniecībai būs grūti iziet no lejupslīdes perioda. Tajā arī koncentrēti atspoguļojas globālās makroekonomiskās situācijas īpatnības. Dažādos segmentos situācija ir diezgan atšķirīga. Saplākšņa un enerģijas produktu tirgi joprojām ir diezgan labvēlīgi, elektrības izmaksu samazinājums šiem uzņēmumiem palīdz justies komfortabli. Taču šie ir grūti laiki uzņēmumiem, kas pārstrādā skujkoku lietkoksni, galvenokārt zāģmateriālu un mēbeļu ražotājiem. Tie tiek spiesti no divām pusēm., un pārdošanas cenas ir ļoti nepievilcīgas. Signāli par noieta tirgu nākotni, pirmkārt, būvatļauju izsniegšana Eiropā, vēsta, ka pārdošanas ienākumi drīzāk vēl saruks. Nozare to ietekmēt nevar, ar to varēja rēķināties, uzkrājot naudas rezerves labajos laikos, ko daudzi arī darīja. Izmaksu pusē galvenā problēma ir augstās apaļkoku cenas ilgtermiņa līgumos, kuras paši nozares uzņēmumi nosolīja mājokļu būvniecības buma laikā pandēmijas periodā. Šīs cenas apmēram par 50% pārsniedz gan cenas, ko par baļķiem maksā konkurenti Zviedrijā, gan šībrīža tirgus cenas Latvijā. Šī situācija it kā ir labvēlīga nodokļu maksātājiem, viņi koksnes produktu tirgus lejupejas laikā turpina caur valsts budžetu saņemt labus ienākumus no valstij piederošajiem mežiem. Var arī teikt, ka šī situācija ir pašu ražotāju kļūdu rezultāts. Taču šādā veidā tiek nodarīts paliekošs kaitējums nozarei, kas ir ļoti svarīga daļa no ekonomikas plašos mūsu valsts apvidos. Darbavietu samazinājums lietkoksni pārstrādājošajos uzņēmumos šoziem varētu tuvoties piektdaļai, nodarot paliekošu kaitējumu nozares ražošanas potenciālam.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists