Latvijas eksports maijā bija par 36,2% lielāks nekā pirms gada. Šādā lieliskā rezultātā summējas bāzes efekti, cenu kāpums, kā arī Latvijas rūpniecības sasniegtie arvien jaunie ražošanas rekordi. Eksporta mēneša summa maijā it kā atkārto pērnā gada rudens sniegumu, taču sezonāli izlīdzinātajos datos līkne turpina augšupceļu, apmēram par desmito daļu pārsniedzot graudu eksporta sezonas rādītājus. Ar atsevišķu preču gada izmaiņu datiem turpina “spēlēties” bāzes efekti jeb pērnā pavasara lielais izbīlis un tirdzniecības kritums. Satiksmes līdzekļu un to daļu eksportā pieaugums divkārt pārsniedz pat ļoti iespaidīgo vidējo eksporta kāpuma tempu. Tāpat apgrozījuma kāpumu atsevišķās sadaļās ļoti veicina augstais cenu līmenis, ko redzam parasto metālu un to izstrādājumu eksporta pieaugumā par gandrīz divām trešdaļām pret pērno maiju. Datos redzamas arī mazas valsts īpatnības - pat vienas, toties ļoti lielas preces piegāde var ietekmēt statistiku - līdz ar katras airBaltic lidmašīnas piegādi desmitiem reižu uz augšu un leju staigā lidaparātu importa līkne.
Kas gaidāms turpmāk? Rezumējot vienā teikumā – tālāka situācijas uzlabošanās, taču pakāpeniska. Jaunākie uzņēmumu aptauju rādītāji galvenajos eksporta tirgos liecina par stabilizāciju augstā līmenī, taču Latvijas uzņēmumu sniegtais pasūtījumu portfeļa vērtējums savukārt vēsta, ka eksporta līkne varētu turpināt kāpt augšup. Noteikti ir priekšnosacījumi rūpniecības un reālo eksporta apjomu tālākam pieaugumam, bet ārējās tirdzniecības datos pretēju efektu var veidot cenu neprāta nomierināšanās dažos sektoros. Pēdējo mēnešu laikā negaidītu slavu iemantojušais ASV zāģmateriālu cenu indekss jau ir sarucis apmēram uz pusi, lai arī joprojām ir augtākā punktā nekā jebkad līdz pērnā gada augustam. Mērenas cenu korekcijas notikušas metālu tirgos, taču arī te līmenis joprojām ļoti augsts.
Runājot par ražotāju, tātad svarīgu klientu un potenciālo klientu noskaņojumu lielajos tirgos, tas joprojām ir ļoti labvēlīgs, taču jūnijā ieskanējās piesardzības notis. ASV iepirkumu vadītāju indeksa ISM jauno eksporta pasūtījumu mērītājs pandēmijas ēras augstāko punktu sasniedza jau pērn novembrī, kopš tā brīža tas bijis zigzagveidīgi lejupejošs. Zviedrijā augstākais punkts bija decembrī. Ķīnas jaunie eksporta pasūtījumi kopš marta samazinājušies par 6%. Nesen ir bijušas vilšanās par Vācijas rūpniecības pasūtījumu datiem. Pasaules ekonomiskā situācija joprojām kopumā uzlabojas, taču samazinās uzlabošanās ātrums un tā virzās no preču uz pakalpojumu nozarēm. Parādās bažas par ekonomikas izaugsmi nākotnē, kas atspoguļojas krītošās obligāciju likmēs.
Latvijas ražotāju eksporta pasūtījumu vērtējumi turpretim turpina uzlaboties. Jūnijā uzņēmumu aptaujā iegūtais rūpniecības eksporta pasūtījumu portfeļa vērtējums (-13,2) ir dažu mazu solīšu attālumā no visu laiku augstākā līmeņa (-10,9), kas tika novērots 2007. gada martā. Skatoties pa nozarēm, kokapstrāde ir ļoti optimistiska, un tās noskaņojums turpina strauji uzlaboties, kas nepārsteidz, tādu interesi par sevi nozare vēl nav piedzīvojusi. Arī iekārtu ražotāji ir ļoti optimistiski pēc pērnā gada dziļās bedres, noskaņojuma kāpums ir bijis straujš pēdējos mēnešos, tas pats arī autobūvē. Vairākās nozarēs noskaņojums ir nedaudz virs vēsturiski vidējā un uzlabošanās ir pakāpeniska, tā tas ir pārtikas pārstrādē un vieglajā rūpniecībā. Arī metālapstrādātāji un ķīmiķi ir mēreni pozitīvi, bet bez lielām izmaiņām pēdējā laikā. Elektrisko iekārtu nozare ir drīzāk pesimistiska, bet šī nozare iepriekš no pandēmijas necieta. Jau kopš pandēmijas sākuma zem vidējā turas minerālu ražotāju sniegtais eksporta pasūtījumu vērtējums. Elektronikas ražotāji bija īpaši optimistiski tieši pandēmijas laikā, tagad noskaņojums noplacis, bet joprojām virs vēsturiski vidējā.
Kopumā rūpniecībā saražotā pārdošana šobrīd nav problēma, bet joprojām milzu galvassāpes sagādā izejvielu un komponenšu iepirkšana. Piemēram, elektronikas rūpniecībā šobrīd tipisks pasūtījumu izpildes laiks ir viens gads. Turpmāk dzīve šajā ziņā drīzāk kļūs vieglāka, taču preču eksporta uzņēmumiem nāksies ļoti skarbi konkurēt par darbiniekiem, galvenie iemesli – gaidāmais celtniecības bums un demogrāfija.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists