Par apstrādes rūpniecību 2023. gada februārī
Apstrādes rūpniecība ir pasaules ekonomikas nelabvēlīgo norišu visvairāk ietekmētā nozare šogad. Gada sākuma rezultāti nav iepriecinoši, bet ņemot vērā iepriekš teikto, ir pieņemami. Februārī ražošana gada griezumā samazinājās 2,9%, bet pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,5%.
Signāli par tuvāko nākotni ir pretrunīgi.
Rūpniecības uzņēmumu aptaujas mūsu valstī liecina par noskaņojuma uzlabošanos. Ekonomiskā noskaņojuma indekss (ESI) šai nozarei ir vispozitīvākais kopš pagājušā maija. Tas ar ievērojamu pārsvaru ir augstākais Baltijā. Martā Latvijā tas bija -4,9 punkti (vēsturiski vidējais -3,1 punkti), turpretim Lietuvā -17,1, bet Igaunijā -14,3 punkti. Tuvākās nākotnes ražošanas prognozes no -6,5 pērn jūnijā uzlabojušās līdz +10,7, gandrīz precīzi sasniedzot vēsturiski vidējo līmeni. Nedaudz zem vidējā (-28,2 pret -22,8) ir pasūtījumu portfeļu vērtējums. Rūpniecības uzņēmumi neparedz tuvākajā laikā nozīmīgi mainīt nodarbināto skaitu.
Runājot par noskaņojumu eksporta tirgos, Eiropas rūpniecības ESI indekss ir nedaudz virs vēsturiski vidējā (-1,3 pret -3,5 punktiem). Pasaules lielo ekonomiku PMI (rūpniecības iepirkumu vadītāju indeksi) ir tuvu neitrāliem - gan eirozonā, gan ASV, Ķīnā un Japānā tie ir 47 un 50 punktu diapazonā, kas nozīmē – noskaņojums nedaudz zem normas, bet nav liela bēda. Mājokļu tirgus dati Eiropā un ASV liecina, ka mūsu ražotājiem ļoti svarīgais globālais celtniecības tirgus varētu pasliktināties. Rezumējot – prognožu aina ļoti nenoteikta, nav pamata mainīt prognozi, ka šogad apstrādes rūpniecības izlaide samazināsies par pāris procentiem.
Turpinās pēdējo trīs gadu ekonomikas ziņu vadmotīvs – pat, ja kopējie skaitļi ir remdeni (kā rūpniecībā šobrīd), detaļas ir apbrīnojami krāsainas. Ne bieži kādā rūpniecības nozarē pieaugums pārsniedz 50%, februārī tā tas bija elektronikā (+53,4%). Iekārtu un remonta nozarē pieaugums ir pat 89%, tas lielā mērā atspoguļo gan aviopārvadājumu straujo kāpumu šobrīd, gan pasūtījumu badu vēl pirms gada. Ļoti pārsteidzošs pirmajā brīdī šķiet pārtikas ražošanas kāpums gada griezumā par 12%, bet izrādās, ka šī tradīcijas mīlošā nozare tieši februārī ir īpaši cieši pieturējusies pie tās tradīcijas – tālu neatkāpties no 2015. gada ražošanas apjoma līmeņa (šajā gadījumā to pārsniedzot par 0,8%), izņēmums bija pērnā gada februāris.
Prognozēm diemžēl pat ļoti atbilst lielākās apstrādes rūpniecības nozares kokapstrādes sniegums šogad, tas neiepriecina. Februārī ražošana gada griezumā samazinājās par 9,6%. Kokzāģētavās paveiktā apjoms samazinājās pat par 23%, bet koksnes izstrādājumu ražošanā pieauga par 3%. Dziļākas pārstrādes produktu pieprasījuma dinamika krasi atšķiras, piemēram, saplākšņa ražotājiem ļoti palīdz tas, ka no Eiropas tirgus ir izslēgti Krievijas un Baltkrievijas piegādātāji. Diemžēl kritums turpinās arī metālapstrādē (-11,3%) un minerālu ražošanā (-16,5%), šīs nozares nozīmīgi ietekmē kopējo ražošanas apjomu, kā arī sūta signālus par rūpniecības un ekonomikas nākotni. Tās abas ir lielas celtniecības piegādātājas, tātad vismaz gada sākuma būvniecības dati visdrīzāk vēl neiepriecinās. Metālapstrāde ir arī indikators iespējamām mašīnbūves nozaru sekmēm gada pirmajā pusē.
Noskaņojuma aptauju dati ir pieejami arī par apakšnozarēm, tie liecina, ka pasūtījumu portfeļa vērtējums martā (attiecībā pret šī rādītāja vidējo kopš 2004. gada) viszemākais ir kokapstrādē. No sešām nozarēm ar pozitīvāko vērtējumu četras pieder metālapstrādes un mašīnbūves grupai. Par pasūtījumu apjomu visvairāk priecājas citu transportlīdzekļu (visu, izņemot autotransporta) ražotāji, kuru vidū ir arī pēdējā laikā ļoti sekmīgo bezpilota lidaparātu ražotāji. Savukārt metālu ražotāji ir optimistiskākie par ražošanu nākamajos trīs mēnešos.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists