Par apstrādes rūpniecību 2022. gada jūnijā un 1. pusgadā
Apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti ir gaismas un tumsas cīņa. No vienas puses, šie dati rāda par spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. 1. pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.
Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5,0% un 6,6%, jūnijā sniegums vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju. Metālapstrāde, kas pusgadā un jūnijā auga attiecīgi par 8,2% un 3,5%, ir svarīga nozare pati par sevi un detaļu piegādātāja mašīnbūvei. Par 18,7% pusgadā augusi autobūve, gandrīz nezaudējot tempu arī jūnijā. Citu nozaru datos ieskanas brīdinājumi, ka pandēmijas ekonomisko efektu mazināšanās nav tikai laba ziņa. Ķīmijas rūpniecība bija liela ieguvēja, 1. pusgadā tās dinamika vēl ir +14%, bet 2. ceturksnī un jūnijā tā jau ir mīnusos. Elektronikas stāsts ir līdzīgs – pēc liela kāpuma sekojuši atplūdi. Kokapstrādes sniegumu pusgadā raksturo skaitlis +2,9%, bet jūnijs jau ir ar dramatisku mīnusu (-10%). Ir bažas, ka pašu kocinieku ilgi prognozētās galvassāpes pēc pandēmijas buma ir sākušās. Aizvadītie pāris gadi tai bija apbrīnojami, neticami, reibinoši skaists laiks. Vājais sniegums iekārtu ražošanā (-3,6%), kas turklāt ievērojami pasliktinājies kopš gada sākuma, varētu būt signāls par uzņēmumu nevēlēšanos investēt nenoteiktības laikā un nepieciešamību uzkrāt naudu enerģijas rēķinu apmaksai.
Saskaņā ar pašas nozares pārstāvju vērtējumu metālapstrādē un mašīnbūvē pagaidām klājas diezgan labi, izteiktas pieprasījuma krituma pazīmes nav vērojamas, problēma joprojām drīzāk ir jaudu pieejamība. Tomēr uzlabojas situācija komponentu iepirkšanā. Gan krāsaino metālu (varš, alumīnijs), gan galveno tērauda šķirņu cenas līdz jūlija vidum samazinājās apmēram par trešdaļu kopš panikas augstākā punkta marta sākumā, turklāt daudz mazāk jābažījas par to, vai nepieciešamais vispār būs nopērkams. Enerģijas cenas ir liels risks, taču citu nozaru centieni enerģiju taupīt un mainīt primārās enerģijas avotu (piemēram, no gāzes uz šķeldu) metālapstrādei un mašīnbūvei ir iespēja.
Datos atrodamie signāli par apstrādes rūpniecības nākotni ir pretrunīgi, bet to vidējā temperatūra ir tuvu neitrālai. Rūpniecības noskaņojuma kopējais indekss gan jūnijā, gan jūlijā bija vispirms nenozīmīgi virs, tad zem vēsturiski vidējā. Tuvākās nākotnes ražošanas prognozes jūlijā ir ievērojami, 16 punktus zem vidējā (+/-100 punktu skalā). Turpretim pasūtījumu portfeļa vērtējums ir 11 punktu virs šīs līnijas. Uzņēmumi ziņo, ka esošie pasūtījumi var nodrošināt ražošanu 5,7 mēnešus, kas ir rekordlīmenis. Pēdējos pāris mēnešos ir noskaņojums drīzāk samazināt darbinieku skaitu (pirms tam bija pretēji plāni), bet šīs pārmaiņas ir ļoti mierīgas un plūstošas. Tuvu rekordam ir nākotnes nenoteiktības vērtējums - būtu dīvaini, ja būtu citādāk.
Gaismas un tumsas cīņas fronte šobrīd vispār ir ļoti izstiepta. Pat nerunājot par globālajiem procesiem un bruņotu cīņu pret tirāniju, arī Latvijas tautsaimniecībā robežlīnija starp laimes un nelaimes zonām ir ļoti krasa. Daudzu ģimeņu grūtības enerģijas cenu kāpuma dēļ būs patiesi dramatiskas. Mazumtirdzniecība, lielākā patēriņa nozare jūnijā ieslīdēja mīnusu zonā. Taču viss nav, tā teikt, vienos vārtos, situācija ir ļoti kontrastaina. Eksporta attīstība pirmajā pusgadā bija ļoti veselīga. Lielā mērā to jau atspoguļo apstrādes rūpniecības sniegums. Skatoties plašāk, saskaņā ar maksājumu bilances datiem, preču eksports pirmajos piecos mēnešos auga par 32%, bet pakalpojumu par 38%. Skaidrs, ka palīdz cenu kāpums, jo īpaši precēm, tūrisma pakalpojumos arī pandēmijas bāzes efekts, bet lielā mērā šie skaitļi atspoguļo Latvijas ekonomikas pelnītspējas noturīgu kāpumu. Tātad būs nauda, ar ko finansēt atbalstu tiem, kurus enerģijas cenu kāpums skar visvairāk. Panikai nav pamata, tāpat kā vienkāršai paļāvībai, ka gan jau viss būs labi.
Ekonomikas ziņu fons Latvijā turpretim ir gandrīz viendabīgi tumšs, un tas atstāj iespaidu uz sabiedrības noskaņojumu. Jūnijā tika sasniegts visu laiku zemākais sabiedrības vērtējums par valsts ekonomikas tuvāko nākotni – sliktāks pat nekā 2009. gada sākumā. Nav šaubu, ka problēmas ir, bet šāds pesimisms ir tiešām pārspīlēts.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists