Lai arī izaicinājumu netrūkst, mašīnbūves un metālapstrādes nozare Latvijā turpina attīstīties arī Covid krīzes apstākļos. 2020. gads mašīnbūves un metālapstrādes nozarei bija sarežģīts, jo līdzīgi kā visas citas nozares, arī mūsu nozari ietekmēja Covid-19 krīze. Tomēr kopumā, atbilstoši CSP provizoriskajiem datiem, 2020. gada apgrozījuma un eksporta apjomi ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī. Tas ir vērtējams pozitīvi, jo inženiernozarēs pārējā Eiropā bija apjomu kritums vidēji 10% apmērā.
Sarežģītākais brīdis bija 2020. gada pavasarī, kad sākās pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi - valdīja liela neskaidrība par tālākajiem iespējamajiem darbības scenārijiem. Vistiešākā veidā to izjuta tie uzņēmumi, kuri ir saistīti ar auto rūpniecību. Daudziem uzņēmumiem, kuri piegādā komplektējošās daļas auto rūpniecībai, nācās doties dīkstāvē uz nepilniem diviem mēnešiem, jo Eiropā darbību bija apturējuši to klienti. Lielākā daļa uzņēmumu saskārās ar loģistikas problēmām. Tomēr pozitīvi ir tas, ka nozarei izdevās samērā ātri noorientēties situācijā un atjaunot ražošanu pilnā apjomā. Jau no 2020. gada vasaras mēnešiem ir atsākusies izaugsme un ražošanas un eksporta apjomi atkal pārsniedz iepriekšējo gadu rādītājus. Pieaugums turpinās arī 2021. gadā un prognozējam, ka gads noslēgsies ar 14-15% apgrozījuma un eksporta apjomu pieaugumu.
Uzņēmumu līmenī situācija ir atšķirīga. Tā tas ir gan stabilitātes periodos, gan vēl jo vairāk krīzes laikā. Kā uzņēmums ar iespaidīgāko apjomu pieaugumu būtu minams Caljan. 2020. gada beigās tika uzsākta darbība jaunajā ražotnē, kas ir izvietota bijušā Liepājas metalurga teritorijā, taču apjomu pieauguma rezultātā jaunās telpas jau ir par šauru un tiek plānota papildus ražošanas telpu izveide. Pandēmijas iespaidā pieaugušie online tirdzniecības apjomi savukārt ir radījuši iepriekš nepieredzētu pieprasījumu pēc uzņēmuma produkcijas – teleskopiskajiem konveijeriem, kurus izmanto tādi loģistikas un tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumi kā Amazon.com un citi. 2020. gadā Caljan apgrozījums pieauga par 8,4 milj. EUR, jeb 37%. Paredzams, ka 2021. gadā apjomi būs vēl lielāki. Liepājā strauji attīstās un paplašinās arī citi nozares uzņēmumi, tādejādi tas joprojām ir no investīciju viedokļa nozares karstākais punkts.
Viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem Bucher Municipal, lai arī 2020. gadā Covid krīzes iespaidā saskārās ar komplektējošo daļu piegādes problēmām un gada griezumā ir apgrozījuma kritums, turpina attīstīties un investēt jaunās tehnoloģijās un efektivitātes paaugstināšanā. Arvien lielāks uzsvars ir uz videi draudzīgu komunālās tehnikas ražošanu, kas ir aprīkota ar elektromotoru piedziņu.
2021. gadā Latvijā ir ienācis vēl viens plaši pazīstams starptautisks zīmols Karcher, kurš arī plāno attīstīt komunālās tehnikas ražošanu. Ir iegādāta ražotne pie Jelgavas, kur tuvāko gadu laikā tiks veiktas papildus investīcijas, līdz ar to perspektīvā Latvijā būs jau divi starptautiski pazīstami līdzīga profila uzņēmumi.
Attīstība un investīcijas turpinās arī uzņēmumos, kuru fokuss ir apakšpiegādātāju darbība. Pēdējo gadu viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem EMJ Metāls ir paplašinājis gan ražošanas telpas, gan iekārtu parku ar vairākām lielgabarīta lokšņu apstrādes (locīšana, lāzergriešana) iekārtām.
Tirgū ir ienākuši arī vairāki jauni uzņēmumi, kuri fokusējas uz precīzo mehānisko apstrādi – Exigum, Anttrom. Šo uzņēmumu darbība šobrīd ļoti strauji uzņem apgriezienus.
Kopumā nozares uzņēmumu noslodzi var vērtēt kā ļoti augstu, daudziem pietrūkst jaudu un cilvēkresursu, lai visus potenciālos pasūtījumus izpildītu. To ir grūti pierādīt ar statistikas datiem, taču skaidrs, ka zināma daļa no papildus apjoma, kas nonāk nozares uzņēmumos ir globālo piegādes ķēžu pārskatīšanas dēļ, galvenokārt Eiropas klientiem pārceļot pasūtījumus no Ķīnas un citiem tālajiem reģioniem atpakaļ uz Eiropu, tādejādi paaugstinot piegāžu drošību un atvieglojot loģistiku.
Līdz ar Covid krīzi ir nākušas klāt jaunas problēmas un izaicinājumi, taču nekur nav pazudušas arī klasiskās ilgtermiņa problēmas, kur Nr.1 ir kvalificētu darbinieku deficīts. Runa joprojām ir par visu līmeņu un specialitāšu darbiniekiem – sākot ar metinātājiem un CNC darbagaldu speciālistiem, līdz inženieriem un konstruktoriem. Arvien vairāk uzņēmumu ir spiesti piesaistīt viesstrādniekus, galveno kārt no Ukrainas un Baltkrievijas. Diemžēl vairumā gadījumu tas tiek darīts izmantojot starpnieku pakalpojumus (caur Poliju un citām valstīm), jo nosacījumi viesstrādnieku piesaistei kaimiņvalstīs ir labvēlīgāki un elastīgāki.
Kopš 2020. gada otrās puses arvien lielāka ietekme ir izmaksu pieaugumam. Sākumā tās bija metālu cenas. Tērauda cena periodā no 2020. gada jūlija līdz 2021. gada martam pieauga aptuveni 3 reizes. Turklāt bija nopietnas problēmas ar materiālu pieejamību. Savukārt šogad no augusta mēneša visi saskaras ar dramatisku energoresursu cenu pieaugumu. Mašīnbūve un metālapstrāde nav starp energoietilpīgākajām nozarēm, tomēr izmaksu kāpums nozīmīgi ietekmē arī mūsu uzņēmumu rentabilitāti, jo īpaši sāpīgi ir tiem uzņēmumiem, kuriem ir energoietilpīgi ražošanas procesi, tādi kā liešanas, termiskās un virsmas apstrādes tehnoloģijas.
Energoresursu izmaksas, problēmas ar materiālu un komponenšu piegādēm un speciālistu trūkums – tās ir pašlaik būtiskākās problēmas ne vien Latvijā, bet visā Eiropā.
Kopumā nozare ilgstošā laika periodā ir uzrādījusi stabilus pieauguma tempus. Atskaitot 2020. gadu, kad apjomi palika iepriekšējā gada līmenī, ikgadējie vidējie pieauguma tempi pārsniedz 10%. Turklāt, atbilstoši oficiālajai statistikai, vēl straujāk par apgrozījuma un eksporta rādītājiem pieaug pievienotā vērtība. Strādājošo skaits pieaug stabili, taču lēni. Kopā tas liecina par pozitīvām tendencēm produktivitātes rādītājos.
Uz 2022. gadu raugāmies optimistiski, paturot prātā problēmas ar resursu cenām un kvalificētu darbaspēku.
