Sagaidām, ka šogad ekonomika augs lēnāk nekā pērn, turpretim apstrādes rūpniecībai šis gads varētu būt veiksmīgāks par iepriekšējo, kad tās pievienotā vērtība auga tikai par 2,7%. Sākusi mazināties nenoteiktības necaurredzamā migla pasaules ekonomikā, kas sabiezēja pērnā gada nogalē. Starptautiskās institūcijas (SVF, Eiropas Komisija, OECD) turpina samazināt prognozes, bet tas atspoguļo dažu pēdējo mēnešu kopējās tendences, paši jaunākie dati jau iezīmē stabilizāciju. Ja vien pasaules ekonomiku no līdzsvara neizsitīs kāda jauna vētra, mūsu lielākās eksporta nozares attīstības līknes mazos solīšus augšup un lejup galvenokārt, virzīs vietējie notikumi, pirmkārt, investīciju projektu pabeigšana. Gaidāmais ražošanas pieauguma temps šogad ir apmēram 5%.
Migla pasaules ekonomikā sāk izklīst
Jaunākie dati signalizē, ka eirozonas izaugsme stabilizējas līmenī, kas ir zemāks nekā pērn, bet ir tuvs eirozonas potenciālajam pieauguma tempam. IKP pieaugums eirozonā šobrīd varētu būt apmēram 1% gadā, un tādu to šogad kopumā paredz arī OECD tās tikko publiskotajās makro prognozēs.
Eiropas iepirkumu vadītāju jeb PMI indekss februārī ievērojami (par 0,9 punktiem līdz 51,9 punktiem) paaugstinājās, nonākot jau diezgan drošā attālumā no izaugsmes un recesijas robežšķirtnes. ASV pakalpojumu nozares ISM indekss ir atgriezies ļoti augstajā 59,7 punktu līmenī, kāds tas bija pirms valdības darba apturēšanas perioda. Jauno pasūtījumu indeksu var raksturot kā eiforisku, tas ir viens no visu laiku augstākajiem (65,2).
Janvāra temperatūras kontrasti
Mašīnbūves nozares turpinās strauji attīstīties, jo tās palielina ražošanas jaudas, galvenokārt Ziemeļvalstu, Vācijas, Francijas un citu valstu investoriem piederošajās rūpnīcās. Šīs nozares gadu sāka ar jau ierastajiem divciparu attīstības tempiem. Auto daļu ražošanā janvārī kāpums ir salīdzinoši pieticīgs temps jeb 10,2% gada griezumā. Šogad šajā apakšnozarē gaidāma mērena izaugsme, taču tā paātrināsies 2020. gadā, noslēdzoties investīciju projektiem. Turpretim elektrisko iekārtu un citu iekārtu ražošanas rādītāji izskatās apbrīnojami, tās janvārī auga attiecīgi par 30,1% un 23,7%. Abās nozarēs pieauguma temps gadā kopumā varētu būt ap 15%, jo turpmākajos mēnešos bāzes efekti nebūs tik labvēlīgi, tas gan vienalga būtu lielisks sasniegums. Turpina pārsteigt lēnais metālapstrādes pieaugums (+3,1%) laikā, kad mašīnbūve un celtniecība attīstās strauji. Kopumā metālapstrādē, mašīnbūvē un elektronikā ražošana šogad varētu augt apmēram par desmito daļu.
Kokapstrāde gadu sāka izcili, ar 9,3% kāpumu, taču šogad temps mazināsies apmēram līdz pusei no janvāra rādītāja. Turpretim pārtikas ražošanā, kas janvārī samazinājās par 0,5%, gaidāms uzlabojums. Šī nozare šogad varētu augt par apmēram 4%. Mēbeļu ražošanā janvāra -10,2% uzskatāmi par neveiksmīgu sagadīšanos, 2019. gads drīzāk noslēgsies ar nelielu pieaugumu. Gadumijas pasūtījumu svārstību dēļ, janvārī nereti redzam “ekstrēmus” skaitļus. Piemēram, lai arī apģērbu ražošanā perspektīvas nav spožas, kritums par 19,8% noteikti nav indikators gada kopējam sniegumam. Arī elektronikā, kuras gada izaugsmes rādītājs janvārī bija precīzi nulle, stagnācija nav gaidāma.
Jāinvestē!
Apvienojot augsta līmeņa ražošanas iekārtas, tehniskās zināšanas, pārdošanas prasmi un joprojām diezgan lētos vietējos resursus, ražojoši uzņēmumi Latvijā var sasniegt patiesi izcilus rezultātus. To apliecina pērn Kronospan Rīga nopelnītie 119,9 miljoni eiro, kas ir visu laiku lielākā rūpniecības uzņēmuma gada peļņa mūsu valstī.
Nav šaubu, ka uzņēmumiem darbinieku noturēšana un piesaiste maksās arvien dārgāk. Tāpēc īstajā laikā nācis lielākais nodokļu reformas sniegtais ieguvums — UIN avansa atcelšana, kas valstij maksā vairākus simtus miljonu eiro, taču uzlabo uzņēmumu naudas plūsmu un sniedz iespēju investēt.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists