Video ieraksts skatāms Linkedin vietnē: https://www.linkedin.com/events/latvijasunbaltijasekonomikasaps7105179756563693571/comments/
Rakstiski zemāk iekopējam Kopsavilkumu, pilnais teksts skatāms te:
https://www.luminor.lv/lv/prognozes/latvijas-ekonomikas-apskats-rudens-2023
Prezentācija
Kopsavilkums
Laikā kopš iepriekšējā Luminor ekonomikas apskata martā Latvijas ekonomiskā situācija kopumā nav ne ievērojami uzlabojusies, ne pasliktinājusies. Mēs nemainām šī gada IKP pieauguma prognozi, tā paliek līdzšinējā līmenī jeb 0,6%. Pieļaujam varbūtību, ka 2024. gada sākumā izziņotais pieaugums būs nedaudz mazāks. Taču ņemam vērā arī apstākli, ka pārtikas cenu inflācija 2023. gadā šķiet nedaudz pārspīlēta, tā norāda gan vadošo tirdzniecības uzņēmumu pārstāvji, gan mūsu analīze. Līdz ar to reālā patēriņa faktiskā dinamika varētu būt labāka. Paejot laikam, pagātnes datu aina kļūs skaidrāka.
IKP dati vēsta, ka šī gada pirmajā pusē ekonomika bija ļoti tuvu stagnācijas stāvoklim, kopprodukts auga tikai par 0,1%. Izslēdzot svārstīgo produktu nodokļu komponenti, kopējā pievienotā vērtība auga nedaudz ātrāk - par 0,3 %. Sagaidām labāku rezultātu 2. pusgadā, pirmkārt tāpēc, ka gaidāma privātā patēriņa dinamikas uzlabošanās, tas veido ap 60% ekonomikas.
Turpretim nākamā gada prognozes ir ievērojami pasliktinājušās salīdzinājumā ar martu. Krasi samazinām 2024. gada prognozi, kas līdz ar to ir nedaudz pesimistiskāka par vidusmēru, sagaidām, ka nākamgad IKP augs par 1,8%. Šī apskata tapšanas laikā strauji pasliktinās Eiropas ekonomikas nākotnes aina. Rūpniecības noskaņojums un pasūtījumu dinamika pārliecinoši atbilst recesijas līmenim, par lejupslīdi Vācijā jau vēsta arī ražošanas dati. Ļoti nepatīkami ir Baltijas eksportam svarīgās celtniecības rādītāji. Kā akmens lejup veļas eirozonas kreditēšanas rādītāji. Vienlaikus bezdarba līmenis ir zems un algu pieaugums drīzāk par augstu pārliecinošai cenu stabilitātes atjaunošanai. Varētu teikt, ka Eiropas ekonomika ir kā pīrāgs, kam viens gals piedeg, bet otrs jau atdziest. Tā kā līdz šim notikušās procentu likmju celšanas ietekme turpinās izpausties, publicētās eirozonas prognozes ir drīzāk pārāk optimistiskas.
Pienāk ziņas par ASV izaugsmes tempa atslābumu, bet tas daudzējādā ziņā vieš cerību, jo iezīmējas ceļš uz tā saucamo mīksto piezemēšanos. Līdz šim nodarbinātības un algu pieaugums bija par augstu. Taču brīdī, kad pasaules izaugsme kopumā strauji vājinās, šādam no amerikāņu viedokļa patīkamam ekonomikas vēsumam var būt nelabvēlīgas globālas sekas. Visstraujāk pārskata periodā situācija pasliktinājusies trešajā lielajā pasaules ekonomikas balstā, kas ir Ķīna. Tas gan ir vismazākais pārsteigums, jo tās aizvadīto gadu spēcīgākais virzītājspēks - mājokļu tirgus bija nonācis acīmredzamā strupceļā jau pirms ilgāka laika. Ķīnas straujā bremzēšana palīdzēs risināt inflācijas problēmu, bet padarīs vēl jūtamāku preču eksporta tirgu vājumu.
Līdz ar to eksporta nozarēm nākamais būs vēl viens grūtību gads, taču cerēt uz mērenu IKP kāpuma paātrinājumu ļauj labāka patēriņa nākotnes aina. Šogad straujš reālo algu kāpums gaidāms tikai pašā gada izskaņā, nākamgad tas turpināsies visu gadu. Var cerēt uz to, ka turpināsies jau šogad iepriecinošā investīciju dinamika, bet par to jau ir lielāka nenoteiktība.
Laikā kopš pandēmijas sākuma pieredzētais liek ļoti skeptiski izturēties pret saviem un citu mēģinājumiem paredzēt tālāko nākotni. Taču pasaulē bez jauniem postošiem satricinājumiem 2025. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme paātrināsies. Uzlabosies ārējie apstākļi. Ja šobrīd notiekošais iezīmē iespējamu eirozonas recesijas sākumu, aiznākamais gads var “pretendēt” uz cikla augšupejas fāzi. Tālāk pagātnē būs palicis 2022. gadā un 2023. gada sākumā notikušais pirktspējas kritums, tātad varam cerēt, ka patērētāji būs atguvuši drosmi. Savukārt procentu likmes būs labvēlīgākas investīcijām, kuras turklāt atbalstīs ES fondu apguves cikls. Nākotne varētu būt diezgan gaiša, bet līdz tai ir jānodzīvo.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists