Par IKP izmaiņām 2024. gada 3. ceturksnī
Nepielūdzamie dati vēsta, ka šī gada 3. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 1,6%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kļuva par 0,2% mazāks. Ir samazinājusies pievienotā vērtība visās svarīgākajās eksporta nozarēs, izņemot izmitināšanu un ēdināšanu. Par spīti gaišajām cerībām pirms gada, dziļos mīnusos ir investīciju dinamika, līdz ar to arī valsts nākotnes būvēšanā nenotiek tā, kā iecerēts.
Varu piedāvāt vairākus veidus, kā sadzīvot ar šo skaitli un ar pozitīvām domām sagaidīt nedēļas nogali.
- Lai arī IKP samazinās, dzīve kļūst labāka. 3. ceturksnī reālās algas pieauga par 8,3%. Novembra patērētāju aptaujās vairākums respondentu pirmo reizi kopš 2021. gada decembra saka, ka viņu finansiālā situācija 12 mēnešu laikā ir uzlabojusies. Gadās arī otrādi - 2022.gadā reālais IKP pieauga par 1,8%, bet reālā dzīve kļuva sliktāka.
- IKP samazinās, bet mēs neesam vainīgi. Baltijas valstis, jo īpaši Latvija un Igaunija, ir neveiksmīgas sakritību virknes upuris. Ir krīze mums svarīgajos Eiropas mājokļu tirgos. Ir vairākas krīzes eksporta tirgos kopumā. Karš Ukrainā ietekmē investīcijas un tūrismu. Tranzītbiznesa noriets bija nenovēršams. Izejvielu cenu kāpums 2021. - 2022. gadā mūs ietekmēja īpaši stipri, vēl dzird tā atbalsis.
- IKP samazinājums gada griezumā sezonāli izlīdzinātajos datos bija mazāks jeb 1%. Šie dati labāk rāda patieso tendenci.
- IKP samazinās, bet tuvākajā nākotnē tas pieaugs. Veidojas priekšnosacījumi tam, lai pēc pāris gadiem mūsu zemes ekonomika zeltu un plauktu. Domājams, ka jau nākamais gads būs labāks par šo. Krīze eksporta tirgos nevar turpināties bezgalīgi. Krītošās procentu likmes agri vai vēlu iekustinās mājokļu tirgus. Neviens karš nevar turpināties mūžīgi. Patērētāji apradīs ar jauno cenu līmeni un tērēs aktīvāk. Pašreizējā ES fondu perioda, kā arī NextGenerationEU naudas apguves makroekonomiskās ietekmes pīķis vēl ir priekšā. Ieguldījumi lielākajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad strauji aug. Hipotekārā kreditēšana kāpj milzu ātrumā (piemēram, Luminor no jauna izsniegto kredītu skaits 3. ceturksnī gada griezumā auga par 50%).
- IKP samazinās, bet sniegums ilgākā laikā ir bijis ļoti labs. Šajā gadsimtā esam bijuši viena no ES straujāk augošajām ekonomikām. Salīdzinājumā ar 2000. gadu Latvijas reālais kopprodukts uz iedzīvotāju līdz 2023. gadam auga par 163%. Lietuvā par 193%, Igaunijā par 102%, bet Polijā par 129%. ES kopumā progress šajā laikā bija tikai 30%. Rēķinot kopējo IKP, gluži tik labi neizskatāmies - emigrācija ir liela, bet tā nekādi nemazina palikušo iedzīvotāju nopelnus. Galu galā labklājība ir reālie ienākumi uz vidējo iedzīvotāju, nevis vidējo iedzīvotāju kaut kādā alternatīvajā vēsturē. Ja būtu vairāk iedzīvotāju, arī IKP būtu lielāks.
- IKP patiesībā nemaz nesamazinās. Šeit var uzzīmēt daudz teoriju. Piemēram, nav iespējams precīzi izmērīt inflāciju, biezu miglu rada patērētāju izvēļu maiņas, mazumtirgotāju pārdošanas veicināšanas pasākumu ietekme uz cenu mērīšanas precizitāti. Ir pazīmes, kas liecina, ka Latvijā ir ilgstoši pārspīlēta ražotāju cenu inflācija, tādējādi datos samazinot reālo ražošanas kāpumu. Ja ir “šķība” inflācija, tāds ir arī reālais IKP. Varbūt IKP tiešām samazinās gada griezumā, bet ilgākā laikā patiesā aina ir labāka. Ekonomikā ir neprognozējama ne tikai nākotne, bet arī pagātne. CSP sākotnēji teica, ka pērn IKP samazinājās, pēc tam izrādījās, ka tomēr auga. Varbūt līdzīgs liktenis piemeklēs šī gada datus.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists