Iznācis žurnāla Dienas Bizness speciālizdevums TOP 500!

Jauns nozares apgrozījuma rekords

Toms Grīnfelds
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs -

Ja skatās uz nozares kopējā apgrozījuma izmaiņām pēdējā desmitgadē, tad laika posms no 2016.-2023.gadam ir bijis ar īpaši strauju pieaugumu, apgrozījumam faktiskajās cenās pieaugot divas reizes – no 1,3 miljardiem 2016.gadā uz 2,7 miljardiem 2023.gadā. Tādejādi 2023.gadā tika sasniegts jauns kopējā nozares apgrozījuma rekords. Eksporta apjoms ir pieaudzis proporcionāli līdzīgi, jo diezgan stabili sastāda ap 80% no kopējā apgrozījuma.

Kopumā gan 2023.gads, neskatoties uz jauniem apgrozījuma rekordiem jau iezīmēja pieauguma tempu samazināšanos un vairākās apakšnozarēs arī apjoma kritumu. Kopējie apjomi 2023.gadā pieauga par 2% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Gads sākās samērā veiksmīgi, bet sākot ar otro pusgadu jau ir vērojams apjomu samazinājums.

Diemžēl šī tendence turpinās arī 2024.gadā. Līdzīgi kā lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru, arī mašīnbūvē un metālapstrādē 2024.gadā ir prognozējams apgrozījuma kritums, kas potenciāli varētu būt ap -10%.

Galvenais iemesls ir ekonomiskā situācija un stagnācija Eiropā, kas ir lielākais MM nozares noieta tirgus. Lielākā daļa nozares uzņēmumu ražotās produkcijas ir saistīta ir investīciju projektu īstenošanu gan būvniecībā, gan ražošanas tehnoloģijās dažādās tautsaimniecības nozarēs. Plaša patēriņa preču īpatsvars nozares struktūrā ir relatīvi neliels. Attiecīgi joprojām negatīva ietekme ir gan augstajām banku kredītu likmēm Eiropā, gan vispārējai neziņai un satraukumam saistībā ar karu Ukrainā un kopējo ģeopolitisko situāciju. Attiecīgi daudzi investīciju projekti tiek atlikti, kā rezultātā pieprasījums pēc nozares produkcijas ir sarucis. Skandināvijas valstu būvniecības tirgus tradicionāli daudziem uzņēmumiem ir viens no mērķa sektoriem un tur pašlaik valda stagnācija. Stagnē arī Vācijas ekonomika, kas ir lielākais mašīnbūves centrs Eiropā un būtisks eksporta tirgus gan tiešā veidā, gan pastarpināti daudziem nozares uzņēmumiem. Krīze ir arī Eiropas automobiļu ražošanas nozarē, kas zaudē savas pozīcijas elektroauto segmentā Ķīnas ražotājiem.

Ekonomiskā situācija Eiropā ir novedusi pie situācijas, ka MM nozares tirgus ir sašaurinājies, kā rezultātā konkurence ir pieaugusi un bieži ir novērojams arī cenu dempings.

Papildus ekonomiskiem un globāliem faktoriem,  nozares attīstību Eiropā negatīvi ietekmē arī birokrātija. Tieši Eiropas birokrātija un pārspīlētais regulējums ir izvirzīts kā centrālais jautājums Eiropas inženiernozaru asociācijas ORGALIM padomes 2024.gada 30.oktobrī pieņemtajā Helsinku deklarācijā. Tajā ir vērsta uzmanība uz faktu, ka laika posmā no 2019.-2024.gadam ASV federālā līmenī ir pieņēmusi 3500 tiesību aktu, kamēr Eiropas Savienība šajā pat laika posmā ir pieņēmusi 13000 tiesību aktus, kas ir gandrīz četras reizes vairāk.

Prognozēt, kāds nozarei būs 2025.gads ir ļoti sarežģīti, jo attīstība lielā mērā būs atkarīga no ārējiem apstākļiem un kopējās situācijas Eiropā.

Iespējamais Eiropas Centrālās bankas lēmums par bāzes procentu likmju samazinājumu jau būtu labs sākums, lai runātu par situācijas uzlabošanos.

Mierina arī fakts, ka pieprasījums pēc nozares produkcijas dažādu krīžu brīžos krītas, jo tiek atlikti investīciju projekti, bet pēc tam atgriežas ar uzviju, jo šie produkti ir nepieciešami visu pārējo tautsaimniecības nozaru darbības nodrošināšanai.

2024.gadā nozares pieauguma tempi ir samazinājušies, bet tas nenozīmē, ka viss ir apstājies vai viss ir slikti.

Viens no gada būtiskākajiem notikumiem nozarē bija Patria bruņutransportieru ražotnes atklāšana Valmierā. Projekts virzās pēc plāna un Latvijā tiek jau veikta 6X6 bruņutransportieru gala montāža. Turklāt lielākā daļa virsbūves komponenšu tiek izgatavotas Latvijas uzņēmumos. Zināms, ka tiek plānots papildus Latvijā ražoto bruņutransportieru pasūtījums gan vietējiem bruņotajiem spēkiem, gan eksportam. Uzņēmumi, kuri ražo komplektējošās daļas Patria projekta ietvaros savu iegūto pieredzi jau izmanto arī citos ar militāro rūpniecību saistītos pasūtījumos.

Karš Ukrainā ir devis pamatīgu impulsu dažādu bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstībai. Daudzi uzņēmumi veic pētījumus un attīsta ražošanu šajā virzienā.

Nav apstājušās arī investīcijas nozares uzņēmumu modernizācijā un ražotņu paplašināšanā. 2024.gadā tika atklāts papildus ražošanas cehs Latvijas Finieris Iekārtu rūpnīcai, kas gan ražo un uztur iekārtu parku pašam Latvijas Finierim, gan jau ilgus gadus veiksmīgi darbojas eksporta tirgos. Gada sākumā jaunās ražošanas telpās Liepājā darbu uzsāka uzņēmums ICS Steel, kas ir sevi pieteicis kā nopietnu spēlētāju metāla virsmas pārklājumu pakalpojumu segmentā. Rudenī tika atklāta jaunā uzņēmuma Plockmatic ražotne Rīgā. Uzņēmums specializējās dažādu iekārtu izstrādē un ražošanā drukas un papīra apstrādes nozarei. Jaunās un plašākās telpas ļaus uzņēmumam efektivizēt darbību un potenciāli kāpināt apjomus. Investīcijas ražotnes paplašināšanā un jaunās tehnoloģijās turpina SFM Latvija savā ražotnē Jelgavā.

Arī 2025.gadā būs par ko parunāt saistībā ar ražotņu paplašināšanos, jo daudzi investīciju projekti ir procesā un tiks pabeigti 2025.gadā tādās pilsētās kā Ventspils, Ogre, Jelgava, Liepāja, Valmiera un citas.

Arī 2024.gadā MASOC nozares pētījuma ietvaros kā galveno problēmu uzņēmumi izvirza kvalificētu speciālistu trūkumu. Līdz ar to turpinās arī investīcijas digitālos risinājumos, automatizācijā un robotizācijā, kas vismaz daļēji palīdz risināt problēmu speciālistu trūkumu.

Tiek turpināts darbs pie pētniecības un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes. Mašīnbūves kompetences centra ietvaros turpinās esošo projektu īstenošana un jaunu projektu uzsākšana. Kā galvenie pētniecības virzieni ir minami visa veida automatizācija, robotizācija – dažādi risinājumi visdažādākajām tautsaimniecības nozarēm (kokapstrāde, sabiedriskā ēdināšana, pārtikas rūpniecība, u.c.) lai aizvietotu cilvēku darbu un celtu produktivitāti, t.sk. izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas, risinājumi, kas palīdz uzlabot energoefektivitāti un izmantot atjaunojamos energoresursus, bezpilota lidaparātu tehnoloģijas, u.c.