2021. gads bija sava veida atgūšanās laiks no Covid krīzes. Kopējie ražošanas un eksporta apjomi mašīnbūves un metālapstrādes nozarē pieauga par 15% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Īpaši straujš apjomu pieaugums bija uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar auto rūpniecību, lielā mērā dēļ tā, ka iepriekšējā gadā dēļ Covid krīzes bija apjomu kritums, un 2021. gadā apjomi atgriezās ierastā līmenī. 2021. gadā mašīnbūves un metālapstrādes nozarē tika sasniegts vēsturiski augstākais apgrozījums – 2 miljardi EUR. Vienlaikus arvien vairāk aktualizējās jautājums par izmaksu pieaugumu, galvenokārt izejmateriālu un enerģijas resursu jomā.
2022. gada lielākie izaicinājumi, protams, saistās ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Pamatā runa ir par trīs pamata problēmu grupām: materiālu (g.k. tērauda) pieejamība; enerģētiskā krīze un eksporta tirgi.
Lielākās problēmas 2022. gada martā radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli ir bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs. “Severstaļ distribution” bija lielākais tērauda servisa centrs Baltijā ar plašu klientu loku Latvijā. Daudziem nozares uzņēmumiem tas bija būtiskākais izejmateriālu piegādātājs. Īsā laika posmā ierastās materiālu piegādes plūsmas tika pārrautas. Papildus tam strauji pieauga tērauda cenas, sasniedzot vēsturiski augstākos cenu līmeņus. Situācija bija samērā kritiska, taču apmēram viena mēneša laikā izdevās jautājumu par alternatīvām materiālu piegādēm atrisināt. Arī metāla cenas gada otrajā pusē normalizējās.
Energoresursu cenas un enerģētiskās drošības jautājumi izvirzījās priekšplānā jau 2021. gadā, savukārt līdz ar kara sākumu Ukrainā tie tikai pastiprinājās. Lai arī kopumā mašīnbūve un metālapstrāde nav uzskatāma par energo ietilpīgu nozari, skaidrs, ka energoresursu cenu straujais kāpums rada negatīvu ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju. Īpaši smagi energoresursu augstās cenas ietekmē tos uzņēmumus, kuriem ražošanā ir metālu liešanas, puverkrāsošanas un termiskās apstrādes procesi.
Karš Ukrainā ietekmēja arī nozares eksporta tirgus. Pirms kara Krievija veidoja aptuveni 9% no kopējā eksporta apjoma. Šis apjoms attiecīgi ir uzkatāms par lielā mērā zaudētu. Kopumā tādu uzņēmumu, kuriem Krievija ir vienīgais vai būtiskākais tirgus ir salīdzinoši maz, jo galvenie nozares eksporta tirgi ir citi.
Kopumā 2022. gads tiek prognozēts ar ievērojamu apgrozījuma un eksporta apjomu pieaugumu virs 20% apmērā faktiskajās cenās, potenciāli sasniedzot 2.5 miljardus EUR. Skaidrs, ka pieaugumu lielā mērā nosaka inflācija un izmaksu pieaugums visās pozīcijās, tomēr ir pamats prognozēt, ka pieaugums būs arī reālā izteiksmē, jo uzņēmumu kopējā noslodze ir augsta.
Neskatoties uz iepriekš uzskaitītajām problēmām saistībā ar karu Ukrainā, energoresursu izmaksām un materiālu pieejamību, top 1 problēma joprojām ir kvalificētu speciālistu deficīts. MASOC ikgadējā pētījuma rezultāti liecina, ka 80% uzņēmumu tieši kvalificētu speciālistu trūkums ir galvenā problēma, kas traucē vēl straujāku attīstību. Līdz ar to, strādājošo skaits nozarē turpina pieaugt, bet salīdzinoši lēnām – vidēji par 2-3% gadā. Ņemot vērā demogrāfijas tendences un to, ka tehnisko specialitāšu absolvenu skaits sarūk, arvien lielāka loma ir dažādām tālākizglītības un pārkvalifikācijas formām, kur bieži uzņēmumi paši organizē nepieciešamo speciālistu apmācības.
Eiropas politiskais uzstādījums ir kā prioritāti izvirzīt zaļo un digitālo tehnoloģiju attīstību. Faktiski abi šie virzieni strauji attīstās arī mašīnbūves un metālapstrādes nozarē. Lielā mērā šajās jomās investēt piespiež dzīve un aktuālās problēmas, ar ko saskaras uzņēmumi. Energoresursu izmaksu pieaugums motivē investēt atjaunojamo energoresursu izmantošanā, energoresursu veidu nomaiņā un kopējā energoefektivitātē. Konstantais kvalificētu speciālistu rūkums, savukārt, veicina to, ka strauji turpinās digitalizācija un uzņēmumu ieguldījumi automatizācijā, lai maksimāli aizstātu darba rokas ar automatizētiem risinājumiem.
Kā relatīvi jauna niša attīstās mašīnbūves sadarbība ar aizsardzības un militāro sektoru. Lielākais projekts šajā jomā ir Patria 6X6 bruņu transportieru ražošanas projekts NBS vajadzībām. Ir izveidots un veiksmīgi darbojas vietējo piegādātāju tīkls, kas nodrošina dažādu sastāvdaļu ražošanu Latvijā. Turpinās darbs pie rūpnīcas izveides, lai tuvāko gadu laikā nodrošinātu arī šo transporta līdzekļu gala montāžu uz vietas Latvijā. Papildus Patria projektam ir virkne mazāka apjoma projektu aizsardzības nozarei, kur kā piemēru var minēt SIA Vāģi izstrādāto armijas apvidus auto Fox, kurš pagaidām ir testēšanas stadijā, bet ar potenciālu sērijveida ražošanas izveidei.
Kopumā, lai arī izaicinājumi netrūkst, nozare turpina strādāt, eksportēt, attīstīties un dot pienesumu kopējai valsts ekonomikai.
Toms Grīnfelds, MASOC valdes priekšsēdētājs
Pilnais izdevums iegādājams preses tirdzniecības vietās vai elektroniskā formātā šeit: https://www.dbhub.lv/top-500-latvijas-lielakie-uznemumi-2022