Par 2023. gada novembra rūpniecības datiem
Apstrādes rūpniecības novembra dati ir pārsteidzoši labi. Pieaugums pret iepriekšējo mēnesi (+2,2%) ir tālu virs vidējā, turklāt no pēdējiem septiņiem mēnešiem pieci bijuši ar plusa zīmi pret iepriekšējo periodu. Ražošana novembrī bija augstākajā līmenī kopš 2022. gada decembra, tomēr ikmēneša datu “šurpu turpu” svārstību troksnī tas neko pārliecinoši nepierāda. Taču rūpniecības nākotnei par labu pamazām mainās pasaules globālās norises, pirmkārt, situācija finanšu tirgos. Šķiet, ka rūpniecības lielais pēcpandēmijas vājuma brīdis tuvojas beigām.
Kokapstrādē novembris bija pirmais aizvadītā gada mēnesis ar pozitīvu dinamiku gada griezumā (+1,3%), tāds tas gandrīz noteikti arī paliks. Arī 2024. gada sākums nav daudzsološs - AS Latvijas Valsts meži vēsta, ka tas nozarei būs “ļoti grūts”. Taču pastiprinās cerības uz ļoti pakāpeniskiem uzlabojumiem šī gada laikā. Lai raksturotu šo situāciju, “gaisma purva galā” ir daudz piemērotāks aforisms par novazāto “gaismu tuneļa galā”. Neejam pa pilnīgu tumsu, notiekošais ir pārskatāms un saprotams, taču iet ir ļoti grūti.
Pārtika turpina stabili attīstīties, augot par 6,1% pret nu jau aizpērno novembri. Atnākušais būs vēl viens visnotaļ daudzsološs gads, kaut droši vien ar lēnāku pieaugumu nekā izvadītais. Patērētāju pirktspēja uzlabosies – algu kāpums joprojām būs diezgan spēcīgs (7-8%), bet kopējais cenu līmenis daudz nemainīsies. Ražotājiem dažās apakšnozarēs joprojām ir ļoti izdevīgas caurmēra iepirkumu izmaksu un pārdošanas cenu attiecības. Epizodiski, bet spilgti iespaidi veikalos vēsta, ka starpības starp tirgotāju (t.s. private label) un ražotāju zīmolu precēm dažos gadījumos ir neparasti lielas. Tas rada iespaidu, ka atsevišķi ražotāji šobrīd izvēlas strādāt ar labām maržām, riskējot ar tirgus daļu. Tas nevar turpināties mūžīgi, bet, kamēr tas turpinās, ir iespēja uzkrāt resursus šo uzņēmumu tālākai attīstībai. Orkla jaunā rūpnīca Ādažos parāda, ka Latvija ir piemērota vieta, kur izvietot ražošanu plašākam reģionam. Vienlaikus gan piena nozarei risks ir šādas ražošanas attīstība citur reģionā, jo īpaši Igaunijā.
Diezgan labi novembra datos izskatās arī inženierijas nozares. Metālapstrādē bija daudz mazāks sarukums nekā pērn caurmērā (-2% pret -6,8%), bet mašīnbūves un elektronikas nozarēs novembris pārsvarā bija ar plusa zīmi. Metālapstrādei un mašīnbūvei gaismas stars ir rūpniecības uzņēmumu akciju straujais kāpums eksporta tirgos – tas nozīmē, ka šo valstu ražotājiem būs labākas iespējas investēt, tātad pirkt iekārtas un transportlīdzekļus. Gan klientiem, gan pašiem palīdzēs procentu likmju samazināšanās. Tagad atliek gaidīt, kamēr finanšu tirgu nodotie signāli virzīsies cauri uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesiem un pēc tam piegādes ķēdēm.
Atsevišķās mazākās nozarēs vēl turpinās dziļa krīze. Poligrāfijā novembrī kritums par 20,6% gada griezumā, bet mēbeļu ražošanā – par 22,6%. Nepievilcīga aina ir arī vieglajā rūpniecībā – gan apģērbu, gan audumu ražošanā novembrī ir kritums ar divciparu skaitli, līdzīgi arī minerālo materiālu ražošanā.
Situācija finanšu tirgos turpina strauji uzlaboties rūpniecībai par labu. Vācijas valdības 10-gadīgo obligāciju likme svārstās ap 2%, kas nozīmē, ka bezriska ilgtermiņa likmes eirozonā reālā izteiksmē ir apmēram nulle, tās decembrī īslaicīgi pat bija negatīvas, ja izmantojam finanšu tirgu prognozes par inflāciju. Investori arī prognozē, ka 3 mēnešu Euribor likmes 2024. gada beigās vairs varētu būt vien nedaudz virs 2%, tas ir samazinājums gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar pīķi 2023. gada beigās. Tas palīdzēs pārvarēt krīzi Eiropas mājokļu tirgū.
Rūpniecības noskaņojuma rādītāji Eiropā jau pusgadu ir stabili, kaut arī neiepriecinoši. Eirozonas rūpniecības noskaņojuma indekss PMI decembrī bija augstākais kopš maija, taču uzlabojums pret iepriekšējiem mēnešiem bija niecīgs (+0,2pp), indeksa vērtība (44,4 punkti) joprojām ir diezgan zema.
Kopumā rūpniecības nākotne izskatās nedaudz labāka nekā pērnā gada sākumā. Purvs agri vai vēlu tiks izbrists, tā galā ir redzamas gaismas. Jāņem gan vērā tas, ka purvos ir manītas arī maldugunis.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists