Par rūpniecības izlaidi 2024. gada septembrī
Ja apstrādes rūpniecības izlaides kritums “tikai” par 0,6% gada laikā ir laba ziņa, tas nozīmē, ka nedzīvojam vieglos laikos. Taču, ja 3. ceturksnī kopumā kritums bija 2,8%, un arī pirmajā pusgadā mīnuss bija lielāks, tā tomēr ir patīkama pārmaiņa. Ir arī neliels kāpums pret iepriekšējo mēnesi (+0,2%). Turklāt ārējā vidē notiek pārmaiņas, kas iedveš nelielu optimismu. Nedaudz gaišāku ainu nekā vidēji aizvadītā gada laikā sniedz arī nākotnē vērstie nozares noskaņojuma indikatori.
Septembrī redzam ļoti spēcīgu kāpumu mēbeļu ražošanā - par piektdaļu gan gada, gan mēneša laikā. Jāatzīmē, ka tas notiek pēc ilgas un dziļas krīzes, kas ir salīdzināma tikai ar notikumiem t.s. Dižķibeles laikā. Pēc ilgas vārgšanas ir sasparojusies arī nemetālisko minerālu (galvenokārt būvmateriālu) ražošana (+16%). Uz nesenās pagātnes fona pieņemami izskatās vislielākās ar būvniecību saistītās nozares jeb kokapstrādes sniegums (-0,8%).
Taču joprojām visai neiepriecinoša situācija ir inženierijas nozarēs – metālapstrādē, mašīnbūvē un elektronikā. Metālapstrādē, lielākajā no tām, gada laikā notikušo izmaiņu rādītājs ir -2,9%, elektronikā -6,7%, bet mašīnbūves nozarēs, par kurām publicēti dati, gada laikā no -3,7% līdz pat -21,5%. Par spīti tam, šīs nozares joprojām ir lielākā nākotnes cerība vairākiem reģioniem. Uz metāliem balstīto produktu tirgi ir lieli, augoši, to ražošanai mūsu valstī ir plaši pieejamas vajadzīgās prasmes, šīs nozares neierobežo izejvielu pieejamība. Laiks no 2017. gada līdz 2023. gadam metālistiem un mašīnistiem bija ļoti sekmīgs, šis gads drīzāk izskatās pēc izņēmuma. Taču interesanti, ka nozīmīgākie šogad un pērn sāktie un izziņotie investīciju projekti pārsvarā ir saistīti ar citām nozarēm, pirmkārt koksnes un pārtikas pārstrādi.
Laikā no 2023. gada sākuma līdz šī gada vidum pārtikas pārstrādes rādītāji bija ievērojami labāki nekā rūpniecībā kopumā, kas ir pretstats iepriekšējai desmitgadei. Septembrī pārtikas ražošana gada griezumā samazinājās par 3,2%. Rodas iespaids, ka ražotāju prioritāte šobrīd ir rentabilitāte, kas saistīta ar tirgus daļas zaudēšanas risku. Laikā, kad izejvielu un enerģijas izmaksas kopumā samazinās, pārtika Latvijā turpina kļūt dārgāka, tas jau ir izraisījis protestus no politiķu puses, kas nav gluži bez pamata. Dienaskārtībā nonākusi tirgotāju uzcenojumu regulēšana. Tirdzniecība, līdzīgi kā finanšu nozare, ir izdevīgs kritikas objekts – nozare galvenokārt pieder ārzemniekiem, tā arī ir vēstnesis, kas pircējiem dažkārt nodod nepatīkamas ziņas, piemēram, viņu dzīvei nepieciešamās lietas ir kļuvušas dārgākas, tāpēc saņem daudz negatīvu emociju. Taču diez vai tirgotāji ir vienīgais pārtikas inflācijas turpināšanās iemesls.
Tā kā pārtika un dzērieni (-2,5% septembrī) ir vairāk uz vietējo tirgu orientētā rūpniecības daļa, var spriest, ka uz eksportu vērstā ražošana no lejupslīdes zonas ir izkļuvusi. Līdzīgs izmaiņu virziens ir redzams uz eksportu orientētajās pakalpojumu nozarēs, kurās notiekošajam pievērš daudz mazāk uzmanības, nepelnīti, jo šīs nozares ir Rīgas ekonomikas pamats.
Pakalpojumu eksporta gada dinamika ieslīdēja mīnusos pērn septembrī. Pakalpojumu eksportā kritums nebija tik dziļš kā preču eksportā, bet pērnā gada novembrī tomēr sasniedza 7%. Jaunākajos pieejamajos datos – jūlijā un augustā pirmo reizi kopš tā brīža reģistrēts kāpums divus mēnešus pēc kārtas – jūlijā par 2% un augustā par 4%. Turklāt augustā plusi ir visās trīs galvenajās daļās – transportā (+3%), tūrismā (+6%) un citos pakalpojumos, kas galvenokārt ir biznesa un IT pakalpojumi (+2%). Visbeidzot, jūlijā pakalpojumu eksports sasniedza visu laiku lielāko apjomu (722 miljoni eiro) un augustā tas bija otrais visu laiku lielākais, preču eksports ir tālu no tā, galvenokārt tāpēc, ka ir samazinājušās cenas.
Latvijas rūpniecības noskaņojums oktobrī bija -6,7 punkti, salīdzinot ar vēsturiski vidējiem -3,4 punktiem, vienlaikus ir nedaudz labāks nekā vidēji pēdējā gada laikā (-7,5). Pasūtījumu vērtējums ir pavisam nedaudz labāks (-28,1) nekā vidēji 12 mēnešos (-29,4). Tāpat arī gaidas par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē ir nedaudz labākas (7,1 pret 5,4). Uzlabojušās ir arī prognozes par darbinieku skaitu uzņēmumos.
Eirozonas rūpniecības noskaņojumu mērošais PMI indekss ir pieaudzis no 45,0 septembrī līdz 46,0 oktobrī, bet tas joprojām ir zem “normas”, kas šajā gadījumā ir 50 punkti. Kopējais PMI indekss ir ar gandrīz neitrālu temperatūru jeb 49,7 punkti, jo pakalpojumu nozarēm klājas labāk. Iedrošinoši signāli turpina pienākt no finanšu tirgu puses - tie ar pārliecību prognozē, ka Eiropas Centrālā banka samazinās likmes nākamajās trīs sēdēs, kas notiks decembrī, janvārī un martā. Turklāt tie arī nedaudz tic iespējai, ka nākamajās divās sēdēs solis lejup būs vairāk nekā tipiskie 25 bāzes punkti. 6 mēnešu Euribor likme jau ir zemākajā līmenī kopš 2023. gada 20. janvāra.
Jaunākie IKP dati rada gluži bēdīgu priekšstatu par Latvijas ekonomikā notiekošo. Taču ir jāņem vērā, ka kopprodukta dati dažkārt tiek ar lielu vērienu pārrēķināti, tāpēc detalizētiem mērījumiem par preču un pakalpojumu eksportu ir lielāka ticamība. Sajūtas par Latvijas ekonomikas tuvākās nākotnes perspektīvām šobrīd ir labākās kopš 2022. gada sākuma.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists