Par 2021. gada oktobra apstrādes rūpniecības datiem
Apstrādes rūpniecības bums pamazām pierimst, tālākā nākotne šķiet laba, bet tuvāko mēnešu laikā būs jāpārvar lieli sarežģījumi. Apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī bija par 3,9% lielāka nekā pirms gada, kas nav slikti, bet tā ir mazāk nekā puse no gada vidējā tempa. Salīdzinājumā ar septembri ražošana saruka par 0,4%.
Ražošanas kopapjomu negatīvi ietekmēja kritums kokapstrādē par 2,8% pret septembri un par 6,4% pret pērno oktobri. Gada griezumā ražošana samazinājās arī elektrotehnikas (-4,2%) un remontu nozarē (-19,2%). Pret iepriekšējo mēnesi straujš kritums atzīmēts ķīmiskajā rūpniecībā un iekārtu ražošanā, bet pret pērno oktobri abos sektoros joprojām bija kāpums par piektdaļu. Nozīmīgākā labvēlīgā ietekme uz rūpniecības kopējo dinamiku oktobrī bija diezgan lielajai metālapstrādes nozarei (+4,1% un +14,6% mēneša un gada laikā), bet ļoti straujš kāpums bija mēbeļu ražošanā (attiecīgi 3,5% un 30,6%).
Ekonomikas ziņās biežāk lietotais vārds šobrīd ir “inflācija”. Cenu izmaiņas ļoti lielā mērā nosaka arī rūpniecībā notiekošo. Kokapstrādi līdz šim spēcīgi vilka uz priekšu produktu cenu pieaugums, tagad ir sākusies cenu korekcija, oktobrī tās samazinājās salīdzinājumā ar septembri. Ražotājcenu gada inflācija nozarē gan joprojām ir ļoti augsta: 49,9%). Taču tas, ka cenas atkāpjas no virsotnēm, bet izmaksas turpina augt, var nelabvēlīgi ietekmēt ražošanu turpmākajos mēnešos. Elektrības cenas kļūst patiesi šokējošas, dienas vidējās cenas pārsniegušas 200 eiro par MWh, bet atsevišķās stundās pat 600 un 1000 eiro.
Patērētāji pirmos nepatīkamos dārdzības dūrienus saņēma jau vasarā, taču tad vēl varēja teikt, ka inflācija Latvijas ekonomikai kopumā ir diezgan labvēlīga, jo īpaši strauji auga eksporta cenas. Diemžēl oktobrī vietējā tirgus ražotājcenas jau auga straujāk, atspoguļojot importa izmaksu kāpumu. Enerģētikā ražotāju gada inflācija pieauga no 31,0% septembrī līdz 42,8%. Izklausās gluži neticami, bet vēl aprīlī bija enerģijas deflācija.
Tāpēc tuvākajā nākotnē Latvijas ražotāju konkurētspēju lielā mērā noteiks to energoefektivitāte, jo īpaši elektrības patēriņa efektivitāte. Salīdzinot Eurostat pieejamos ES valstu apstrādes rūpniecības ražošanas un elektrības patēriņa datus, atklājas, ka Latvijā elektrības patēriņš (161,5 MWh) uz miljonu eiro saražotās produkcijas 2019. gadā (jaunākie pieejamie dati) bija līdzīgs ES vidējam. Taču ir lieli kontrasti nozarēs.
Mūsu elektronikā enerģijas patēriņš ir ļoti zems, varbūt tāpēc, ka lielu daļu nozares pievienotās vērtības veido programmēšana, produktu izstrāde un pārdošana. Turpretim kokapstrādē elektrības patēriņš uz produkcijas vienību ir apmēram uz pusi augstāks nekā ES vidēji (apmēram tāpēc, ka nav datu par Vāciju). Iespējams, ka tas saistīts ar kontrastiem nozares uzņēmumu tehniskajā aprīkojumā. Izlaides pamatdaļu veido moderni uzņēmumi, bet ir daudz citu, kam trūkst resursu modernizācijai, to konkurētspēju nodrošina galvenokārt darbaspēka izmaksu priekšrocības, kas nešķiet ilgtspējīgi. Šobrīd šo problēmu vēl notušē ļoti augstās produktu cenas. Latvijas kokapstrāde 2019. gadā patērēja 330 MWh uz miljonu eiro saražotā, Lietuvā patēriņš bija 281 MWh, Igaunijā 235, Somijā 200, bet Zviedrijā 186 MWh.
Rūpniecības noskaņojuma datu detaļas un vispārējā makroekonomiskā aina ļauj saglabāt optimismu par rūpniecības tālāko nākotni, bet daži tuvākie mēneši būs diezgan sarežģīti. Līdzās augošajām enerģijas cenām satrauc arī daži signāli par globālā pieprasījuma vājumu, piemēram, Vācijas rūpniecības pasūtījumu indeksa krass kritums. Nozīmīgs risks ir arī iespējama politisko konfliktu saasināšanās starp ES un Krieviju, kā arī Baltkrieviju. Šie tirgi joprojām ir ļoti svarīgi mūsu farmācijai.
Latvijas rūpniecības kopējā noskaņojuma indekss kopš maija ir turējies nedaudz virs vēsturiski vidējā, bet ar viegli lejupejošu tendenci. Diemžēl ražošanas apjomu gaidas, kas prognozē īslaicīgās svārstības, jau piecus mēnešus ir zem vidējā un ar lejupejošu tendenci. Novembrī zem vidusmēra noslīdēja arī vērtējums par jau notikušajām ražošanas izmaiņām nesenā pagātnē.
Savukārt virs vidējā un noturīgs ir pasūtījumu apjoma vērtējums, šis indekss diezgan labi prognozē ilglaicīgās tendences. Tāpat par pozitīvu ilglaicīgo uzņēmumu skatījumu signalizē arī pēdējā gada laikā strauji augošā uzņēmumu vēlme investēt.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists