Gada inflācija jūnijā pārsniedza šī gadsimta augstāko līmeni, kas līdz šim bija reģistrēts 2008. gada pavasarī. Precedenti pašreizējam cenu kāpuma tempam tagad ir jāmeklē tumšajos deviņdesmitajos gados. Jūnijā cenas bija par 19,3% augstākas nekā pirms gada, bet salīdzinājumā ar maiju tās pieauga par 2,4%. 84% no kopējā pirktspējai nodarītā kaitējuma veidoja mājokļa, transporta un pārtikas izmaksas. Citu produktu grupu loma inflācijas vairošanā šobrīd ir salīdzinoši niecīga, lai arī cenu kāpums dažās no tām ir straujš, kā viesnīcās un restorānos - par 14,1%.
Galvenais šī gada inflācijas sprādziena vaininieks ir globālie izejvielu tirgi. Kopš maija cenas tajos strauji samazinās. Taču viss iepriekš notikušais izmaksu kāpums vēl nav pilnībā atspoguļojies patēriņa cenu indeksā. Daļā pašvaldību siltuma tarifi jau ir paaugstināti, taču ir gaidāms vēl viens ievērojams gada inflācijas kāpums brīdī, kad tarifus pacels Rīgas Siltums. Riska faktors ir arī valūtu tirgi. Eiro kurss pret dolāru sasniedzis zemāko punktu gandrīz 20 gadu laikā, jo padziļinās ASV un eirozonas ekonomiskās dinamikas plaisa. Eirozonā aug recesijas risks, bet ASV ekonomika joprojām ir silta, bet darba tirgu pat var saukt par karstu. Tāpēc ASV centrālajai bankai būs jānodarbojas ar ekonomikas dzesēšanu, bet prognozētais procentu likmju nākotnes līmenis eirozonā jau slīd lejup.
Atsevišķu svarīgu preču cenas jau sāk samazināties. Vidējā degvielas cena jūlijā būs zemāka nekā jūnijā. Pirmajā pusgadā degviela strauji sadārdzinājās, jo kopš decembra sākuma (kad Brent barels maksāja 61 eiro) strauji kāpa naftas cena. Turklāt aprīlī savu dzīvi sāka dzīvot degvielas tirgus, izjūkot normālai attiecībai starp naftas un tās produktu cenām, savukārt tagad tā atjaunojas. Lētākai kļūstot arī naftai (no 117 eiro par barelu 13. jūnijā līdz 103 eiro šodien), degvielas cenas noslīdēs zem divu eiro sliekšņa.
Izejvielu izmaksu ietekme uz inflāciju gada otrajā pusē būs pretrunīga. Ja globālajos tirgos jau notiek strauja atdzišana, tad reģionālie enerģijas tirgi jūk prātā. Elektrības cenas Baltijā svārstās ap 300 eiro par MWh, kas ir apmēram desmitkārt vairāk nekā vasaras mēnešos “vecajos, labajos laikos”. Gāzes cena Eiropā ir 167 eiro par MWh. Izdalot šo skaitli ar 100, iegūstam aptuvenu gāzes kubikmetra cenu eiro, kas turklāt gala patērētājiem var būt daudz lielāka. Pat cena ar piegādi pēc gada, kas līdz šim maz ietekmējās no “ātrās” gāzes cenas lēcieniem, ir ļoti augsta jeb 136 eiro, bet divgadīgā cena (89 eiro) tālu pārsniedz līdzšinējos rekordus.
Cita svarīga nianse - Latvijas iedzīvotāji daudz patērē tieši tos pārtikas produktus, kuru cenas biržās joprojām ir augstas, piemēram, pienu. Kopējais S&P GSCI pārtikas indekss no rekorda 17. maijā eiro izteiksmē ir samazinājies par 16,9%. Daudz mazāk ir sarukušas piena produktu cenas. Vājpiena pulvera cena no 4250 eiro par tonnu rekorda marta beigās ir noslīdējusi līdz 3945 eiro par tonnu, bet sviesta cena - no 7525 eiro par tonnu 4. aprīlī līdz 7300 eiro šobrīd. Rīsa un kukurūzas cenas šogad ir bijušas diezgan mērenas, bet Latvija ir kviešu un rudzu zeme.
Ja pārtikas cenu prognozes jau sāk izskatīties cerīgas, to diemžēl nevar teikt par enerģiju. Elektrības un gāzes cenu posts liek apšaubīt, vai pietiks ar mājsaimniecību atbalstam nākamajā apkures sezonā piešķirtajiem 350 miljoniem eiro, kas ir mazāk nekā 1% no šogad strauji izaugušā Latvijas IKP naudas izteiksmē. Naudas ir vairāk nekā jebkad – šis slavenais teiciens kļūst arvien patiesāks. Ne visiem siltuma cenas būs nepaceļami augstas. Pilsētās, kas sildās ar šķeldu, apkures cena nākamajā sezonā būs ap 80 eiro par MWh – visu laiku augstākais līmenis, bet siltuma pirktspēja vienalga būs stiprāka nekā pirms 10 gadiem, jo algas ir augušas vairāk. Diemžēl elektrības cenu un algu attiecība izies ārpus jebkādiem vēsturiskajiem “rāmjiem”, un palīdzība visdrīzāk būs nepieciešama, turklāt ne tikai mazturīgajiem.
Kā patērētājiem pašiem pārvarēt cenu kāpuma ietekmi? Inflācijas ietekmi var censties mazināt, pērkot preces izdevīgā brīdī. Daudzi Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un pat pašvaldības ir negribēti kļuvuši par izejvielu tirgus spekulantiem. Granulu ražotāji ziņo par pastiprinātu pieprasījumu, apkures iekārtu īpašniekiem cenšoties nodrošināties pret vēl augstākām cenām nākotnē. Pašvaldību vadītāji lauza galvas, vai pirkt šķeldu tagad vai apkures sezonā. Ļoti iespējams, ka būs taisnība tiem, kuri nogaida, jo šķeldas ražotāji šobrīd strādā ar vasaras sezonai neraksturīgi lielu jaudu, tātad vēlāk varbūt veidosies pārpalikumi. Ir skaidrs, ka šobrīd vairs nav nekādas jēgas veidot ilgi glabājamās pārtikas krājumus, kaut tas ir populārs sarunu temats, tāpat degvielas pirkšana ir drīzāk jāatliek, nevis jāsteidzina.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists