Nav tā, ka inflācijas Latvijā vairs nav vispār. Taču tā ir tik maza, ka to pilnībā “nodrošina” viena diezgan maza pakalpojumu kategorija. Veselības aprūpes izmaksu ietekme uz cenu indeksu procentpunktos gada laikā līdzinājās kopējai inflācijai (+0,4%). Pārējās kategorijas vārgi vilka kopējās patēriņa izmaksas nedaudz uz augšu vai leju, vienīgi mājokļu uzturēšanas izmaksu ietekme bija nozīmīga: -1,53 procentpunkti. Preču deflācija turpinās jau ceturto mēnesi, februārī sasniedzot -1,1%, pakalpojumu inflācija februārī vēl bija +4,8%.
Latvijā februārī bija vislēnākais cenu kāpums eirozonas valstu starpā, kas ir apsveicami. Gūstam daļēju gandarījumu par ciešanām, ko laikā no 2021. gada līdz 2023. gada vidum radīja viens no augstākajiem inflācijas līmeņiem. Tā brīža ciešanas netiks kompensētas pilnībā - cenu kāpums tikpat daudz neatpaliks no eirozonas vidējā, cik to iepriekš pārsniedza. Taču gandarījums būs un to varēs baudīt ilgstoši. Ja vien nebūs skaudru nodokļu izmaiņu, cenu līmenis turpmāko divu gadu laikā gandrīz nemainīsies. Februārī cenas jau bija par 1,8% zemākas nekā 2023. gada maijā un pērnā gada ziedoņa mēneša līmeni nesasniegs vēl vairākus gadus. Ir riskanti kaut ko prognozēt pasaulei tik nemierīgos laikos, taču, ja nebūs lielu ārēju satricinājumu vai politikas izmaiņu, tad par inflāciju varam uz laiku aizmirst.
Arvien ticamāka kļūst deflācijas sākšanās maijā, tā varētu turpināties apmēram līdz 2025. gada vidum. Martā gada inflācija varētu drusciņ pakāpties saistībā ar akcīzes nodokļa izmaiņām, bet pēc tam atkal virzīties lejup.
Runājot par cenu izmaiņām mēneša laikā, bija niecīgs kāpums: +0,1%, mazāks nekā vidēji mēdz būt šajā laikā (ap 0,3%). Cenu līmenis būtu samazinājies pret janvāri, ja vien nebūtu degvielas cenu pieauguma par 5%. Domājams, ka martā šīs izmaksas daudz nemainīsies. Citā postenī enerģija dzīves dārdzību ietekmēja pretēji. Vareni griežoties hidroelektrostaciju turbīnām un vēja rotoriem, elektrības cenas samazinājās par 4,1%, arī marts elektrības lietotājiem ir vieglas dzīves mēnesis.
Interesanti, ka pārtikas cenas februārī pret janvāri samazinājās par 0,1%, tas šajā gadalaikā nemēdz notikt, šī bija pirmā reize kopš 2009. gada. Pat periodos ar kopumā mērenu cenu kāpumu tieši februārī pārtika nereti sadārdzinās par procentu vai vairāk. Bija sajūta, ka tirgotāju īstenotās atlaižu kampaņas bija īpaši enerģiskas un tām ir rezultāts. No pārtikas cenu kāpuma gada griezumā par 25,2% pērn februārī esam nonākuši līdz 1,1%.
Inflācijas problēmai turpinot izzust gan Latvijā, gan Eiropā, patērētāji drīz sagaidīs arī nozīmīgu Euribor procentu likmju, tātad parādu apkalpošanas izmaksu samazinājumu. Šis brīdis ir nedaudz aizkavējies, salīdzinot ar gaidām gadu mijā, taču pirmais ECB likmju solis lejup jūnijā ir ļoti ticams.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists