Par 2022.gada 1.ceturkšņa darbaspēka apsekojumu
Šī gada sākumā darba tirgū turpinājās pandēmijas radītās krīzes pārvarēšana, taču tā vēl nav pilnīga, un pie apvāršņa ir jauni riski. Bezdarba līmeņa samazināšanos un nodarbināto skaita kāpumu redzēsim arī 2. un 3. ceturkšņa datos, taču gada nogalē un nākamā gada 1. pusē darba tirgus rādītāju uzlabošanās bremzēsies - varbūt pat redzēsim īslaicīgu situācijas pasliktināšanos, summējoties dažādu globālo krīžu ietekmei.
2022. gada 1. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars bija 7,3%, gada laikā samazinoties par 0,8 procentpunktiem (pp). Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu bezdarbs pieauga par 0,2 pp, bet tā ir normāla sezonāla svārstība. Nedaudz straujāk no - 8,1% līdz 6,8% - šajā laikā ir samazinājies arī reģistrētā bezdarba līmenis.
Nodarbinātības līmenis gada laikā ir pieaudzis par 1,6 procentpunktiem līdz 63,2%. Pandēmijas ietekme vēl nav pilnīgi pārvarēta, 2019. un 2020. gada sākumā nodarbinātības līmenis bija virs 64%. Nodarbināto skaits gada laikā auga par 1,9%. Par strādājošo skaita kāpumu vēsta arī VID dati – darba ņēmēju skaits, kas maksā VSAOI, gada griezumā auga par 0,3%. Ekonomiskās aktivitātes līmenis (strādājošo un darba meklētāju daļa 15-74 gadus veco kopskaitā) pieauga no 67% pirms gada līdz 68,1%. Tas vēl nedaudz atpaliek no pirms-pandēmijas pīķa, kas bija ap 70%.
Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ļoti veiksmīgi, 1. ceturksnī IKP pieauga par 5,9%, ko galvenokārt noteica eksporta labvēlīgā dinamika. Par nākotnes tendencēm signalizējošie aptauju dati vēsta par tikai ļoti mērenu situācijas pasliktināšanos globālo satricinājumu ietekmē, tāpēc ir cerības, ka gada sākuma pozitīvā inerce nodrošinās augošu nodarbinātību rūpniecībā un lielākajā daļā pakalpojumu eksporta nozaru (biznesa, IT pakalpojumi, tūrisms). Šobrīd ekonomiku nepārprotami labvēlīgi ietekmē pandēmijas ierobežojumu beigas. Tāpēc varam pamatoti cerēt uz tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos 2. un 3. ceturksnī, kad turklāt bezdarba līmeņa krišanos veicinās sezonālie efekti. Šo labvēlīgo scenāriju apdraud globālie riski, bet to ietekme darba tirgū vairāk izpaudīsies gada beigās un nākamgad. Ekonomikas pārkaršanas ugunsgrēka ASV dzēšana ar procentu likmju kāpumu, enerģijas cenas, karš Ukrainā, drakoniskie kovid apkarošanas pasākumi Ķīnā jau bremzē pasaules ekonomikas izaugsmi, un strauji krīt eksporta pasūtījumu indeksi lielajās ekonomikās. Tieši Latvijas ekonomikā nozīmīgs faktors varētu būt koksnes produktu cenu kritums, noplokot mājokļu tirgus bumam ASV. Augstās cenas dažādām precēm, jo īpaši koksnei, palīdzēja Latvijai pārdzīvot pandēmijas ietekmi. Gada nogalē, bet jo īpaši nākamā gada sākumā mājsaimniecību patēriņu vājinās cenu kāpums enerģijai, mazākā mērā pārtikai.
Pandēmijas ietekme vēl nav pilnīgi pārvarēta. Zemākais darba meklētāju īpatsvars kopš globālās finanšu krīzes bija 2019. gadā, kad tas vidēji bija 6,3%, šogad tas vidēji varētu būt apmēram par 0,5 pp augstāks. Taču skaidrs, ka bezdarba līmenis šobrīd nav Latvijas lielākā ekonomiskā problēma. Šis ekonomikai ir ļoti sarežģīts gads, kas sagādās daudz nepatīkamu izjūtu, bet vismaz mājsaimniecības daudz necietīs bezdarba dēļ. Šogad un nākamā gada sākumā liela daļa sabiedrības jutīsies mazāk nodrošināta nekā bija pērn – pat daudz strādājot un ienākumiem naudas izteiksmē pieaugot, nopirkt varēs mazāk.
Taču pirktspējas samazināšanās nenozīmē bezdarba kāpumu. Pirmsindustriālās lauksaimniecības laikmetā cilvēki bija nabadzīgi, bet tieši tāpēc darba netrūka. Ekonomikas progress notiek, darbu aizstājot ar mašīnām. Varētu teikt, ka šogad Latvijā notiks dārgo energoresursu un citu izejvielu aizstāšana ar darbu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu, tiks siltinās mājas, kas ir darbietilpīgs process. Daudzi lauku iedzīvotāji centīsies pārvērst visus pieejamos un piemērotos koksnes resursus malkā, lai ietaupītu naudu vai to nopelnītu, pārdodot malku (arī tā kļuvusi daudz dārgāka!) citiem. Sagaidāms, ka daudzi, gluži kā padomju laikā, centīsies saražot vairāk pārtikas paši. Galu galā labklājības pieaugums izlutinās Latvijas iedzīvotājus un viņi kļūs slinki, taču tas nedraud tuvākā gada laikā.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists