Par apstrādes rūpniecību 2023. gada jūnijā
Apstrādes rūpniecības izlaide attiecībā pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,6%, bet gada griezumā ir mīnusos (-4,7%). Šie mīnusi ir mazāki nekā iepriekšējos trīs mēnešos, aprīlī kritums bija pat 8,6%. Jaunākajos rūpniecības noskaņojuma datos saskatāmas remdenas cerību vēsmas, bet kopumā turpmākajos mēnešos nav gaidāma ne strauja situācijas uzlabošanās, ne pasliktināšanās. Nozares kopējais noskaņojums Latvijā ir tuvu vēsturiski vidējam. Trešā ceturkšņa sākumā veiktā aptauja vēsta par pieaugošu pasūtījumu portfeli, bet drīzāk tāpēc, ka tiek vāji apgūti jau esošie pasūtījumi, nevis tiek saņemti jauni. Eirozonas rūpniecības PMI indekss tuvojas patiesi dziļas krīzes līmenim, tāpēc noieta tirgu temperatūra neiepriecina. Taču ir arī labas ziņas, pirmkārt – šī gada 1. pusē ir atslābušas iepirkuma un pārdošanas cenu šķēres pārtikas pārstrādē un ar metāliem saistītajās nozarēs, kā arī ir cerība, ka gada 2.pusē sāks uzlaboties šobrīd ļoti bēdīgā rentabilitāte kokapstrādē.
Runājot par jūniju, kārtējo reizi iepriecināja pārtikas pārstrāde, mēneša laikā augot par 1,3%, gada pieaugumam sasniedzot 5,4%. Īpaši veiksmīgas apakšnozares šobrīd ir zivju pārstrāde, saldumu un miltu izstrādājumu ražošana. Kokapstrāde auga par 1,6%, uzlabojot gada dinamiku līdz -7%, kas ir labākais rādītājs kopš janvāra, bet tai cieši radniecīgā mēbeļu ražošana turpina ciest no pandēmijas radītā pieprasījuma svārsta virzības uz nepareizo pusi (-24,4%), ko pastiprina Eiropas celtniecības krīzes ietekme, kuras neglīto seju redzam arī minerālu ražošanā (-10,4%). Mašīnbūves un elektronikas nozarēs jūnijs bija drīzāk neveiksmīgs, bet gads kopumā joprojām ir ar plusa zīmi, turpretim metālapstrāde turpina mēreni nīkuļot (-4,5% pret pērno jūniju), acīmredzot celtniecības produktu tirgus ietekmē. Viena no straujāk augošajām nozarēm jūnijā bija ķīmija (+11,2%), bet straujāk sarūkošā - poligrāfija (-31,6%). Abas vieglās rūpniecības nozares jūnijā un gadā kopumā ir mīnusos, kas tām diemžēl ir tipiski jau ilgāku laiku, sadzīvošana ar augošajām algām kļūst arvien grūtāka.
Latvijas kultūra aizliedz atzīt, ka klājas labi - cilvēkam vai uzņēmumam, vai nozarei. Reti kur šī uzvedības norma darbojas tik spēcīgi kā pārtikas vērtības ķēdes nozarēs – lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē. Nav šaubu, ka lielākajai daļai lauksaimnieku šis gads ir un būs grūts, bet pārtikai pārstrādes uzņēmumiem šis ir visnotaļ tīkams. Svarīgi izmaksu posteņi – gāze, elektrība, svaigpiens, graudi, ir daudz plānāki nekā pirms gada, dažiem starpība ir mērāma pat reizēs. Spilgts piemērs ir gāze, kas šobrīd maksā ap 30 eiro par MWh, pērn šajā laikā cena sakāpa simtos eiro. Tas ir liels vispārinājums, taču pagaidām ražotājiem izdodas šos ieguvumus paturēt sev, pārtikas ražotāju cenas vairākumā apakšnozaru samazinās ļoti lēnām, ja vispār samazinās. Vienlaikus patērētājiem krasi samazināsies otra lielā pamatvajadzību izdevumu posteņa smagums, daudz lētāka nākamajā apkures sezonā būs mājokļos patērētā enerģija. Līdz ar to viņi vairāk varēs atļauties izdot pārtikai. No sasniegtajiem augstajiem līmeņiem pārtikas cenas neatkāpjas arī citās valstīs, tāpēc paveras labas eksporta iespējas. Komentējot pērnā gada rezultātus, uzņēmumi liek lielu uzsvaru tieši uz citu tirgu potenciālu. Latvija joprojām eksportē lielu apjomu nepārstrādātu pārtikas izejvielu, tāpēc attīstības iespējas šķiet ļoti labas.
Cenas kokapstrādes produktiem ir stabilizējušās, tās dodas pa dziļu un dūņainu dīķa dibenu, bet tas vismaz ir plakans. Šobrīd tipiskas dēļu cenas (220-250 eiro par kubikmetru) pirms pandēmijas būtu šķitušas visnotaļ pieņemas. Taču, ja vēsturiski tipiska zāģbaļķu cena bija 60-70 eiro par m3 (liels vispārinājums), tad tagad tās ir nedaudz virs 100. Mazāk nekā pērnā gada vasarā (140 eiro), bet tomēr daudz. Arī elektrības cenas joprojām pārsniedz normu. Portāla E-Silva dati, kas atspoguļo vēl augošu koku cenas, liecina par dārdzības kritumu, pēdējā mēneša laikā līdz pat 5% atkarībā no baļķu kategorijas. Tāpēc var cerēt, ka izmaksu kritums pārstrādātājiem tomēr tuvojas. Nav šaubu, ka darbaspēka izmaksas aug un augs, bet ar to uzņēmumi vismaz bija rēķinājušies, ieguldot ražīgumā.
Inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve, elektronika) situācija ir krasi atšķirīga, bet visumā apmierinoša un ar uzlabošanās potenciālu. No vienas puses, monetārā politika turpina bremzēt investīciju aktivitāti. Taču šīs nozares ir spilgts piemērs Latvijai tipiskai situācijai – atsevišķu sekmīgu uzņēmumu darbība, kurai ir dziļi individuāli izskaidrojumi, var padarīt nozares maz atkarīga no globālajām tendencēm. Nav noslēpums, ka elektronikas nozares dati lielā mērā ir SIA Mikrotīkls darbības atspoguļojums, šajā nozarē 1. pusgadā ražošana auga par vairāk nekā par trešdaļu. Elektrotehniskās rūpniecības rādītājus nozīmīgi ietekmē lielāks uzņēmumu skaits, bet arī viegli pārlūkojama un saprotama nozare. Pērn tās ražošanas apjoms saskaņā ar CSP datiem bija gandrīz 400 miljoni, bet Lexel Fabrika, AE Partner un Light Guide Optics International apgrozījums līdzinās vairāk nekā pusei šīs summas. Šiem uzņēmumiem klājas labi, tie ziņo par paplašināšanās plāniem. Šobrīd sarežģītāk klājas metālapstrādei, jo komponentu piegādātāji Eiropas rūpniecības recesijas apstākļos parasti cieš vairāk nekā gala produktu ražotāji. Turklāt metālapstrādi stipri ietekmē notikumi celtniecībā. Taču arī šeit var runāt par cenu šķēru atslābšanu. Saskaņā ar finanšu datu portāla Bloomberg datiem karsti velmētā tērauda lokšņu vidējās cenas pasaulē eiro izteiksmē ir 26% zem pēdējo trīs gadu vidējā līmeņa, bezšuvju cauruļu - 17%, bet S&P GSCI industriālo metālu indekss, kas atspoguļo t.s. krāsaino metālu cenas, pēdējā gada laikā gandrīz nav mainījies, taču ir 6% zem trīs gadu vidējā.
Ne gluži tik lielajā, bet tomēr nozīmīgajā nemetālisko minerālu nozarē ir liels kontrasts starp lielāko uzņēmumu, kas pārdod galvenokārt mašīnbūves un elektronikas, nevis celtniecības tirgū (Valmieras Stikla šķiedra) un pārējiem. VSŠ tikko ziņoja par apgrozījuma kāpumu par 41% pērn un lieliem investīciju plāniem, uzņēmumam lielu atvieglojumu sniedz enerģijas cenu kritums. Nozarei kopumā acīmredzot nāksies gaidīt līdz Eiropas celtniecības tendenču maiņai, lai cerētu uz panākumiem statistikas ailēs.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists