Par 2023. gada 4. ceturkšņa IKP datiem
Aizvadītais gads bija mazo skaitļu laiks Latvijas IKP datos. Izmaiņas ceturkšņos gada griezumā svārstījās starp nulli un -1,1%, savukārt virzība salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem gada pirmajā pusē bija viegli negatīva (-0,4% un -0,3%), gada otrajā pusē viss gandrīz tāpat, tikai otrādi: +0,2% un +0,4%. Tātad varētu teikt, ka lietas kopumā virzījās uz pareizo pusi, tikai ļoti lēnām. Pagājušajā gadā kopā IKP samazinājās par 0,6%, saskaņā ar provizoriskajiem datiem.
Aprakstot notikušo nevis ar skaitļiem, bet vārdiem, varētu teikt, ka pērnā gada gaitā ekonomika pamazām atbrīvojās no smagā balasta, kuru tai 2021. gada nogalē un 2022. gadā uzlika importa izmaksu kāpums, kuru savukārt veidoja izejvielu un enerģijas izmaksu sadārdzinājums, kā arī globālo piegādes ķēžu traucējumi. Pēdējie balasta maisi no gaisa balona izvelsies šogad, jau notikušajam globālajam izmaksu ietaupījumam turpinot atspoguļoties patēriņa cenās. Tāpēc var sagaidīt, ka IKP pieauguma paātrinājums, kas sākās pērnā gada otrajā pusē, turpināsies arī šogad. Jāmin, ka aizvadītā gada izskaņā ceturkšņa pieauguma temps dubultojās salīdzinājumā ar trešo ceturksni, lai arī joprojām bija diezgan pieticīgs.
Viss liecina, ka arī 2024. gads Latvijas ekonomikā būs mazo skaitļu gads. Turklāt mazo skaitļu mode izplatīsies ārpus IKP datiem. Pērnā gada vidējā inflācija noteikti nebija maza (+8,9%), gada sākumā dzīves dārdzības pieaugums vēl pārsteidza 20%. Šogad mazo skaitļu aina būs redzama, tā teikt, pa pilnu perimetru. Šogad maza, varbūt kādu laiku pat negatīva būs inflācija. Ja apstrādes rūpniecība pērn ievērojami saruka (par ~5%), tā šogad varētu būt apmēram “pa nullēm”, tāpat transporta nozare (cerams). Algu pieaugums nominālā jeb naudas izteiksmē nebūs mazs, taču būs mazāks nekā iepriekšējā gadā. Gada laikā mazākas kļūs procentu likmes, kas ir laba ziņa kredītņēmējiem. Gada beigās Euribor varētu būt ap 2,5%, liecina finanšu tirgu prognozes.
Mazo skaitļu mozaīkā būs viens izņēmums – reālo algu pieaugums. Lielākajai daļai cilvēku tas ir ekonomikas svarīgākais skaitlis. Pateicoties reālo algu kāpumam un piepalīdzot aizņemšanās izmaksu samazinājumam, privātais patēriņš augs, un tas ļaus kādu pārīti IKP pieauguma procentu “sagrabināt”, gada beigās ar pārsteigumu konstatējot, ka IKP uz vienu iedzīvotāju starpība ar Igauniju trīs gados samazinājusies uz pusi. Samazināsies arī ienākumu starpība starp latvieti un vidusmēra eiropieti, bet pārāk maz, lai par to priecātos.
Mazo skaitļu ēra varētu beigties 2025. gadā. Šobrīd šķiet, ka tas būs brīdis, kad būs izveidojušies priekšnoteikumi straujākai mūsu valsts attīstībai. Eirozonas - mūsu svarīgākā eksporta tirgus - nīkuļošanai kaut kad ir jābeidzas. Tajā brīdī jau vairāk nekā gadu turpinājies reālo algu kāpums varētu beidzot iedrošināt Latvijas patērētājus. Procentu likmju samazinājums jau būs pietiekams, lai iekustinātu investīcijas. Bažas rada tikai atmiņas par to, ka jau ilgāku laiku šķiet, ka pēc gada vai diviem Latvijas ekonomikai varētu atnākt patiešām labi laiki, bet visu laiku iejaucas pasaules vētras. Taču, spriežot racionāli, ir pamats būt racionāliem optimistiem. Turklāt labo laiku gaidīšana šogad sabiedrības vairākumam būs patīkamāka nekā iepriekšējos divos gados.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists