Par 2022. gada 4. ceturkšņa darbaspēka apsekojumu
Aizvadītajā gadā divi svarīgākie darba tirgus rādītāji mainījās uz labo pusi - nodarbinātība auga, turklāt strauji, bet bezdarbs samazinājās. Tiem, kas uzņēmumos atbild par darbinieku piesaisti un noturēšanu, dzīve kļūst sarežģītāka, taču tā nav slikta zīme, jo nepieciešamība taupīt arvien dārgāko cilvēku laiku ir galvenā ekonomiskā progresa veicinātāja. Tā mudina ieguldīt efektivitātē, kā arī liek izšķirties, ko ir un ko nav vērts darīt, tātad domāt stratēģiski.
Šogad izmaiņas darba tirgus galvenajos rādītājos būs ļoti mērenas. Ekonomikas izaugsme būs vāja vai varbūt nekāda. Nozares, kas var ciest no šī gada globālajām ekonomiskajām nedienām, ir ļoti ģeogrāfiski koncentrētas Latvijas reģionos, kur iespējas darba tirgū ir salīdzinoši pieticīgas. Tāpēc šogad darba tirgū var būt neveselīgi kontrasti – pārkarstošs darba tirgus galvaspilsētā un tā apkārtnē, bezdarba uzplaiksnījumi apvidos tālu no lielajām pilsētām. Šogad bezdarbs varētu nedaudz pieaugt, taču vismaz sāksies algu pirktspējas atjaunošanās tiem, kam darba netrūks.
To, ka ekonomika kopumā mainās algotā darba veicējiem par labu, varētu liecināt ekonomiski neaktīvo cilvēku īpatsvara samazināšanās, kam viens no izskaidrojumiem varētu būt atgriešanās aktīvajā dzīvē pēc tam, kad cerības atrast darbu bija zaudētas. Taču ticams ir arī cits skaidrojums – cilvēki atsāka strādāt tāpēc, ka vajadzēja maksāt augstās enerģijas un pārtikas cenas.
Pagājušajā gadā vidējais darba meklētāju īpatsvars bija 6,9% salīdzinājumā ar 7,6% pirms gada. 4. ceturksnī bezdarba kritums gada griezumā bija nedaudz lēnāks – no 7,1% līdz 6,7%. Interesanti, ka sieviešu vidū darba meklētāju īpatsvars gada laikā samazinājās par 1,6%, bet vīriešu vidū pieauga par 0,6%, tagad šie rādītāji ir attiecīgi 5,0% un 8,3%. Iespējams, tas tāpēc, ka pakalpojumu nozares attīstītās ļoti sekmīgi, bet celtniecībā darbu apjoms sarucis trīs gadus pēc kārtas. Valstij ir jāsteidz glābt vīriešu darbavietas ar ES fondu palīdzību, palīgos jau ir pieteikušies nekustamo īpašumu attīstītāji no Lietuvas un Igaunijas, kuri ar iespaidīgiem projektiem silda biroju un mājokļu tirgu. Sieviešu vidū ir daudz izplatītāks attālinātais darbs, kas noteikti paplašina darba atrašanas iespējas. Diemžēl preču nozarēs attālinātā darba iespējas ir daudz ierobežotākas.
Ja bezdarba kritums bremzējās, tad nodarbināto skaita kāpums uz gada beigām paātrinājās. Ja 1. ceturksnī strādājošo skaits gada griezumā auga par 1,9%, tad 4. ceturksnī par 3,1%. Viens no izskaidrojumiem – ukraiņu bēgļu ierašanās palīdzēja uzņēmumiem aizpildīt vakances. Pērn Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atgūšanas pieauga iedzīvotāju skaits. Nākotnē daudzi bēgļi aizbrauks. Tad daļa no risinājuma būs iekšējā migrācija - ir plaši apvidi, kur darba vietu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir ļoti zems. Tālākā nākotnē arvien svarīgāka kļūs imigrantu piesaiste no citām valstīm.
Nodarbinātības līmenis Baltijā ir krietni virs ES vidējā, bet Latvijā tas ir zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Ja nodarbinātības līmeni Latvijā paceltu līdz Igaunijas līmenim, tad darba devējiem pieejamo darbinieku skaits pieaugtu apmēram par 50 tūkstošiem. Uzskatu, ka svarīgākais šķērslis ir Latvijas ekonomiskā ģeogrāfija un kontrasti tās kartē. Vai nu cilvēkiem ir jādodas pie uzņēmumiem, vai arī uzņēmumiem jādodas pie cilvēkiem. Pirmais risinājums ir vienkāršāks, otrais – saprātīgāks, taisnīgāks un varbūt arī lētāks. Diemžēl tuvākajā nākotnē darba iespēju kontrasti reģionos varētu pastiprināties. Uzņēmēju noskaņojuma aptaujas vēsta, ka janvārī strauji uzlabojās nodarbinātības prognozes pakalpojumu nozarēs (līdz +6,3 punktiem), tas ir likumsakarīgi, jo šīs nozares uzņēmumi iegūs gan no ļoti labām eksporta perspektīvām, gan pirktspējas uzlabošanās pēc krituma aizvadītajā gadā. Turpretim diezgan negatīvas (-5,6 punkti) kļuva nodarbinātības gaidas apstrādes rūpniecībā. Rīgas reģions ir galvenokārt pakalpojumu, bet pārējā Latvija – galvenokārt preču ekonomika. Celtniecības nozarē nodarbinātības prognožu indekss ir viegli negatīvs (-1,7), taču vienlaikus arī nedaudz virs vēsturiski vidējā.
Kopējais uzņēmumu vērtējums par nodarbinātības izmaiņām nākotnē pēdējos divos mēnešos (decembrī un janvārī) ir bijis +/- 1 punkts virs neitrālās atzīmes, tātad būtībā nesignalizē lielas izmaiņas, taču tas ir uzlabojies salīdzinājumā ar martu-novembri, kad karš un saistītie notikumi to iegrūda bažu zonā. Savukārt bezdarba gaidas patērētāju vidū ir virs vēsturiski vidējā. Jādomā, ka uzņēmumi labāk par darba ņēmējiem zina, kādi ir to nodarbinātības izmaiņu plāni, bet cilvēkus stipri ietekmē pasaules ziņu dramatiskais tonis.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists