Par rūpniecību 2024. gada janvārī
Janvāris bija pēdējā laikā neierasti līdzīgs parādībai, ko Latvijā vēsturiski dēvē par ziemu. Tas bija skaists laiks dabā, bet diemžēl ne rūpniecībā. Te uzreiz jāpiebilst, ka periodos, kad pasūtījumi un ražošana ir samērā vāji, īpaši lieli kritumi mēdz būt janvārī, tāpat arī jūlijā un augustā - ir iespēja izmantot zemo ražošanas jaudu noslodzi, lai ieplānotu ilgākus nepārtrauktu atvaļinājumus. Vēl var piebilst, ka rūpniecības noskaņojuma dati nebūt nav slikti, tos pat varētu saukt par lēni augšupejošiem. Nekādas panikas!
Salīdzinājumā ar decembri ražošana samazinājās par 4,7% (sezonāli izlīdzinātie dati). Salīdzinājumā ar pērno janvāri kritums bija pat 7,3%. Pamatīgi antinopelni janvārī bija nemetālisko minerālu ražošanai, kas gada griezumā samazinājās par 24,2%. Vainojiet celtniecību eksporta tirgos, jo Latvijā celtniecība aug. Mēneša griezumā lielākā negatīvā ietekme bija metālapstrādei, kas pret decembri saruka par 12,7%, vairāk nekā pret iepriekšējo janvāri (-10,2%). Piebildīsim, ka šī nozare mēdz būt īpaši svārstīga vājas konjunktūras periodos, tāpēc ar interesi gaidīsim nākamo mēnešu datus. Diezgan neparasta parādība Latvijā ir ražošanas kritums elektronikā, kas bija ievērojams gan mēneša, gan gada laikā, attiecīgi -7,3% un -9,2%. Jau ilgāku laiku saistībā ar mājokļu celtniecības krīzi eksporta tirgos ķibeles vajā mēbeļu ražošanu, kur attiecīgie skaitļi ir -6,8% un -17,6%.
No lielajām nozarēm plusu zonā janvārī noturējās tikai pārtikas ražošana – pieaugums gada griezumā par 3,1%. Taču tas ir mazāk nekā ierasts pērn. Attiecībā pret decembri statistikā saskaitīts samazinājums par 2,5%. Pagājušā gada ražošanas datu skumju galvenā vaininiece kokapstrāde izskatās samērā labi – kritums par 1,6% gada griezumā, bet tas ir jau starp stipri samazinātu bāzi, pērn ap šo laiku nozarē jau bija sākušies liesie laiki.
Tātad nekas iepriecinošs, taču mierinājumu atrast var. Apstrādes rūpniecībā ieguldījumi pamatlīdzekļos pieauga par 30%, bet salīdzinājumā ar 2021. gadu kāpums ir pat par 85%. Krīzes skartajā kokapstrādē pērn investīcijas palielinājās par 48%.
Šogad lielāks izaicinājums būs investīciju piesaiste ģeopolitiskās spriedzes apstākļos. Eksporta tirgi lēnām uzlabosies. Jauns sprints rūpniecībā nav gaidāms, visticamāk šogad ražošana kopumā palielināsies apmēram par 1%, ar nelielu dinamikas uzlabojumu gada laikā. Īsumā par galveno nozaru perspektīvām.
- Kokapstrāde joprojām kuļas ārā no mīnusiem, te gada vidējais pieaugums gaidāms līdzīgs apstrādes rūpniecības kopējam. Pērn daudz sliktāk gāja kokzāģētavām nekā tālākas pārstrādes uzņēmumiem. Šogad varētu būt līdzīgi, bet tas nozīmē, ka zāģētavas vēl tālāk iepaliks no 2022. gada rekorda.
- Pārtikai un dzērieniem pērnais gads bija ļoti labs, izlaide auga par 4,5%, šogad varētu būt par kādu procentpunktu mazāk. Joprojām izskatās samērā labvēlīga izmaksu un pārdošanas cenu attiecība daļai produktu. Daļa no patēriņa cenām maz reaģē uz izejvielu un enerģijas kritumu.
- Metālapstrādes un mašīnbūves jomām klājās ļoti dažādi. Metālapstrāde pērn saruka par 5,7%, bet gada beigas bija veiksmīgākas, 4. ceturksnis gandrīz bez izmaiņām. Šogad šajā nozarē sagaidītu ražošanas apjomu saglabāšanos 2023. gada līmenī. Savukārt mašīnbūvē un elektronikā gada rezultāts varētu augt apmēram par 5%. Gads ir samērā daudzsološs ar to, ka pasaule bruņojas un daudz iegulda atjaunojamo resursu enerģētikā, tātad faktiski inženierijas produktos.
- Pērn bēdīgi klājās divām ar celtniecību cieši saistītām nozarēm – nemetāliskajiem minerāliem (-16,4%), arī plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošanai. Šogad tās no kopējiem gada mīnusiem varbūt neizkļūs, bet tiem ir jāsamazinās. Celtniecības nozare Eiropā joprojām būs diezgan vāja. Ar celtniecību saistīta arī ķīmija, tajā pērn gada koprezultāts bija -4,6%, šogad varētu būt ap nulli. Kādā brīdī mājokļu celtniecība Eiropā spēcīgi aizies uz augšu, jo pastiprinās mājokļu deficīts. Taču, lai šo brīdi sagaidītu, uzņēmumiem būs vajadzīga izturība.
- Vieglajā rūpniecībā, tas ir, apģērbu un audumu ražošanā, bija kritums pērn un varētu būt šogad. Nozares ir ilgstoša sarukuma fāzē, to PV ir vien apmēram puse gadsimta sākuma līmeņa. Augošu algu apstākļos tās turpinās zaudēt darbiniekus citām nozarēm, kas algas spēj palielināt ātrāk.
Tātad ir nozares, kurās turpinās ilgstošs progress, kas ir bijis tiešām ievērojams. Ir tehnoloģiju jomas, kā elektronika, kur kāpums šajā gadsimtā vairāk nekā desmitkāršojies. Ir nozares, kas stabilizējas pēc krīzes pērn, kā kokapstrāde un citas ar celtniecību saistītās jomas. Pārtika ilgstoši ir bijusi zem pievienotās vērtības pīķa, kas bija 2006.gadā. Tiesa, rodas jautājumi, vai tiešām pērn nozares pievienotā bija tikai ap 2/3 no tā brīža līmeņa, vai kvalitātes pieaugums gadījumā nav uzrādīts kā cenu pieaugums, kas varētu būt liela mēroga problēma mūsu statistikā.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists