Par algu izmaiņām 2023.gada 3. ceturksnī
Neskatoties uz ekonomikas stagnāciju reālā izteiksmē šogad, algu kāpums ir gandrīz precīzi noturējis pērnā gada nogalē uzņemto straujo tempu. 3. ceturksnī vidējās algas auga par 11,8%. Vidējā bruto alga sasniedza 1549 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļiem – 1126 eiro.
Šī gada beigās un nākamgad gan darba samaksas kāpums krasi bremzēsies. Aplūkot kopējā algu fonda izmaiņas IKP datos, jau redzam izteiktu palēnināšanos ceturkšņu griezumā. Pērnā gada 4. ceturksnī attiecībā pret 3. ceturksni algu kopsumma sezonāli izlīdzināti auga par 5%. Šis gads sākās ar +3,1%, tad bija +2,3%, visbeidzot +1,2% iepriekšējā jeb 3. ceturksnī. Bāzes efekta dēļ 4.ceturksnī sāks sarukt arī algu pieaugums gada griezumā, bremzēšanās turpināsies nākamā gada laikā.
Spēks, kas spiedīs uz darba samaksas bremzes pedāļa, būs nominālā IKP jeb IKP naudas izteiksmē kāpuma krasā palēnināšanās. Pagājušajā gadā, apvienojoties reālajam un cenu pieaugumam, nominālais IKP pieauga par 16,6%. Pirmajā pusgadā “naudas kopprodukts” auga vēl straujāk - par 18%. Šis gads vēl sākās + 10,7%, bet 3.ceturksnī vairs bija atlikuši tikai +1,6%. Domājams, ka šobrīd jeb 4. ceturksnī ir līdzīga situācija. Nākamā gada laikā naudas aprite ekonomikā paātrināsies, bet ļoti pakāpeniski. Neparasti ir tas, ka nominālais IKP ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas attiecībā pret iepriekšējo periodu – 2. ceturksnī par 0,3% un 3. ceturksnī par 0,2%. Tā gadās reti, iepriekšējo reizi 2009. gadā, tad gan skaitļi bija daudz skarbāki.
IKP naudas izteiksmē šajā gadījumā ir ļoti svarīgs tāpēc, ka uzņēmumu apgrozījums mainās līdzīgi kā šis rādītājs. Kopējās naudas aprites straujais paātrinājums pērn deva grūdienu atalgojuma dinamikai, paceļot to divciparu skaitļu līmenī – darba tirgus skaitļi ir “slinki”, tie reaģē ar mazu novēlošanos. Turpmākajos ceturkšņos algu statistika atkal sekos nominālā IKP izmaiņām, kas šoreiz notiks lejupejošā virzienā. Lēnāks naudas aprites kāpums nozīmēs to, ka uzņēmumiem nebūs ne iespējams, ne nepieciešams algas paātrināt tik strauji.
Notiekošo var raksturot kā ieskriešanu ar galvu sienā pēc sprinta, kas rada pieaugošu spriedzi biznesa pasaulē. Uzņēmumi ziņo par t.s. nemaksāšanas ķēžu veidošanos – viens uzņēmums nesamaksā rēķinu, kas tālāk ietekmē šī uzņēmuma partnerus un partneru partnerus. Nākamo gadu uzņēmumi sagaidīs ar ļoti lēni augošu apgrozījumu, un inerces dēļ vēl diezgan strauji kāpjošu algu izmaksu slogu. Šī pretruna galu galā krasi piebremzēs arī atalgojuma kāpumu, kas nākamā gada beigās vairs varētu būt tikai ap 5-6%. Var cerēt, ka 2025. gadā uzlabosies reālā IKP dinamika, atsāksies eksporta cenu kāpums un algu kāpums atkal paātrināsies.
Par laimi, cenu kāpuma noplakšana ir bijusi daudz izteiktāka par gaidāmo algu kāpuma palēnināšanos – no vairāk nekā 20% inflācijas gada sākumā esam nonākuši līdz 1,1% inflācijai novembrī (provizoriskie Eurostat dati). Tāpēc gan šī gada nogale, gan nākamais gads būs strauja darbinieku pirktspējas kāpuma laiks, lai arī skaitļi banku kontos vairs negriezīsies tik strauji kā iepriekš.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists