2022. gadā vidējās algas pieauga par 7,5%, sasniedzot 1373 eiro. Vidējā neto alga jeb darba samaksa “uz rokas” šķērsoja četru ciparu robežu, sasniedzot 1006 eiro. Augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.
Šogad ir gaidāma daļēja pirktspējas atjaunošanās. Sagaidāms, ka vidējās algas pieaugums būs tuvu 10%, bet nedaudz zem šī sliekšņa, pārspējot vidējo inflāciju par pāris procentiem. Par spīti gaidāmai vājajai ekonomikas izaugsmei, algu kāpums visdrīzāk nedaudz paātrināsies. Atšķirībā no 2022. gada, šogad ir palielināta minimālā alga. Daļa uzņēmumu veic ārkārtas algu pārskatīšanu, kompensējot darbiniekiem dzīves dārdzības kāpumu. Šogad straujāk augošās nozares ir koncentrētas galvaspilsētas reģionā, tātad te turpināsies aktīva sacensība par darbinieku piesaisti. Tāpēc sagaidāms, ka vidējā alga šogad būs apmēram 1500 eiro.
Straujš algu kāpums gaidāms arī turpmākajos gados. 2021.-2022. gada inflācijas pārsteigums, kas uzņēmumu apgrozījumu palielināja straujāk nekā algu fondu, ir samazinājis algota darba veicēju saņemto kopējā pīrāga tiesu. 2020.gadā kopējais algu fonds līdzinājās 50% no IKP, pērn vairs tikai 46,7%. Algu attiecība pret IKP tieksies pretim iepriekšējam koeficientam, visdrīzāk pat pārspēs to, jo šobrīd straujāk augošajām nozarēm ir raksturīgs augsts darbinieku zināšanu līmenis, bet samērā mazs nepieciešamo kapitālieguldījumu apjoms. Demogrāfiskās tendences turpinās uzlabot algu saņēmēju kaulēšanās iespējas darba tirgū.
Mērens algu kāpuma paātrinājums šogad un nākamajos pāris gados vēl nenozīmēs, algu – cenu spirāle ir kļuvusi par nopietnu risku. Īslaicīga ietekme uz algām cenu kāpumam nenoliedzami ir – dažādu preču un pakalpojumu pārdevēji cenšas sev kompensēt citu cenu kāpumu, daļa uzņēmumu dod papildus algu pielikumus sociālās atbildības vārdā. Taču var pieļaut, ka šajos uzņēmumos nākotnē algu kāpums būs mazāks, darba devējiem atkal tuvinot algas tirgus likmēm. Algu kāpuma paātrinājums notiks galvenokārt straujākas ekonomikas attīstības un struktūras pārmaiņu dēļ. Jau ir sākusies enerģijas izmaksu un atsevišķu pārtikas produktu cenu samazināšanas, gada nogalē varbūt piedzīvosim arī vispārēju cenu kritumu. Nav gaidāms, ka cenas atgriezīsies pie pirms-2021. gada tendences, cenu līmenis ir ievirzīts augstākā orbītā, un agri vai vēlu tam ir jāatspoguļojas algu datos. Taču darba tirgus nav galvenais cenu stabilitātes risks.
Algas nosaka ne tikai darba tirgus, bet arī politiskie lēmumi, jo ar lielu pārsvaru lielākais darba devējs ir valsts. Šie lēmumi neizbēgami rada spilgtas emocijas, jo īpaši brīdī, kad politiķiem algas tiek paaugstinātas par desmitiem procentu, bet ārstiem par dažiem procentiem, kā noticis šogad. Mierīgāk uz šo lietu var paskatīties, aplūkojot algu izmaiņas ilgākā laika periodā. Piecu gadu laikā jeb no 2017. līdz 2022. gadam algas medicīnā gandrīz divkāršojās. Šī nozare bija algu pieauguma rekordiste ar 97,5% kāpumu. Vidējās algas šajā laikā pieauga par 48,3%. Savukārt algas valsts pārvaldē šajā laikā pieauga par 36,3%. Starp nozarēm ar īpaši strauju algu kāpumu piecos gados (virs 70%) puse ir dažādas profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomas apakšnozares. Likumsakarīgi, jo šajā laikā ir 2,8 reizes ir audzis biznesa pakalpojumu (precīzāk, “citu saimnieciskās darbības pakalpojumu”) eksports. Programmēšanā algas auga tikai nedaudz straujāk par vidējo (par 55,5%), bet to sākumpunkts bija augsts, un pērn vidējās algas datorspeciālistiem sasniedza 2648 eiro. Uz eksportu izteikti orientētajā profesionālo pakalpojumu apakšnozarē “centrālo biroju darbība, konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās” vidējās algas sasniedza 2314 eiro. Pirmo reizi kādā apstrādes rūpniecības apakšnozarē vidējās algas pārsniegušas 2000 eiro, pērn medikamentu ražošanā strādājošie vidēji pelnīja 2018 eiro. Šie skaitļi ir labs mājiens, kas ir jādara jauniešiem, kuri vēlas dzīvot Latvijā un saņemt labas algas.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists