Algu kāpums šī gada sākumā Latvijā krasi piebremzējās. Ja pagājušā gada 4. ceturksnī algas auga par 12,3%, tad šī gada sākumā vairs tikai par 6,9%. 2021. gadu noslēdzām ar straujāko algu kāpumu Baltijā, tad šobrīd tas ir lēnākais. Lielā mērā te vainojama minimālās algas nepaaugstināšana Latvijā šogad, kas ir politikas kļūda.
Politiskie lēmumi bremzējuši algu kāpumu arī citos veidos. Atskaitot ļoti mazo nozari “citi pakalpojumi”, kur pat reģistrēts algu kritums, lēnākais algu kāpums (3,9%) bija izglītībā, kas ir galvenokārt valsts budžeta finansēta nozare. Ievērojami zem vidējā bija arī algu kāpums valsts pārvaldē (4,9%). Abās šajās nozarēs ir liels strādājošo skaits, tātad ietekme uz kopējo rezultātu. Trešais vājākais kāpums ir celtniecībā (+4,4%), kas savukārt ir lielā mērā no valsts pasūtījumiem atkarīga nozare. Tas liekas nedaudz pārsteidzoši, jo šajā nozarē gaidīja pārkaršanu. Taču jau ir zināms, ka ar lielā investīciju finansējuma pārtapšanu darbos diez ko līdz šim nesokas. Iespējams, ka algu kāpumu uzņēmumus spieda ierobežot krasais un negaidītais materiālu cenu kāpums.
Runājot par pozitīvajiem faktoriem, galvenie algu pieauguma vilcēji ir pakalpojumu eksports un pulcēšanās ierobežojumu mazināšana. Straujākais algu pieaugums bija profesionālajos un tehniskajos pakalpojumos (+15,1%), ievērojami virs vidējā bija algu kāpums arī informācijas un sakaru pakalpojumos (+9,6). Detalizēti dati par pakalpojumu eksportu 1. ceturksnī būs pēc dažām dienām, bet mēnešu dati ļauj nojaust, ka biznesa un programmēšanas pakalpojumu eksporta kāpums ir bijis ļoti spēcīgs (orientējoši par piekto daļu). Šīs nozares ļoti izteikti koncentrējas Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Tāpēc arī galvaspilsētā algu kāpums (+7,5%) pārsniedza valsts vidējo tempu, nedaudz virs vidējā tas bija arī Pierīgā (7%).
Vislēnāk algas auga Zemgalē (+4,1%), ievērojami lēnāk par vidējo arī Latgalē (4,5%), palielinot atalgojuma līmeņa kontrastus reģionu starpā. Diemžēl tuvākā nākotne Latgalei neko labu nesola - gaidāmā tranzīta samazināšanās ietekmēs reģionā dzīvojošos Latvijas Dzelzceļa darbiniekus (29% uzņēmuma darbavietu ir Latgalē), arī reģiona rūpniecību attiecību saraušana ar bijušās PSRS tirgiem ietekmē diezgan spēcīgi. Neskaitot Rīgu un Pierīgu, straujākais algu kāpums bija Kurzemē, kurā vērojama spēcīga ražošanas attīstība, Liepājā šī gada sākumā apstrādes rūpniecības apgrozījums auga gandrīz par 40%. Šādi turpinot, vidējo algu pieauguma paātrināšanās reģionā ir neizbēgama.
Tāpat starp nozarēm ar augstāko algu pieauguma tempu ir divas pandēmijas laikā stipri cietušas jomas – māksla un izklaide (13,6%), sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana (13,3%). Lai arī 1.ceturksnis šīs nozarēm, tā teikt, joprojām bija ļoti tālu no ideāla, darbības vide noteikti bija labāka nekā pirms gada un tā turpinās uzlaboties. Starp nozarēm ar straujāko algu kāpumu ir arī komunālie pakalpojumi (+14,5% un enerģētika +2,6%).
Pārsteidzošs ir straujais algu kāpums finanšu pakalpojumos (+11,5%). Vairākus gadus algu pieaugums šajā nozarē bija zem vidējā, jo strādājošo skaitu tajā samazināja tehnoloģiju ieviešana un eksporta pakalpojumu sašaurināšana, līdz ar to piedāvājot darba devējiem lielākas izvēles iespējas. Iespējams, ka 1.ceturksnis izrādīsies izņēmums, ko noteica atalgojuma mainīgās daļas pieaugums.
Ja iepriekšējos desmit gados nominālais algu kāpums nozīmēja arī pirktspējas pieaugumu, tad šogad diemžēl tas tā nav un visdrīzāk nebūs līdz nākamā gada vasarai, jo cenu kāpums pārsniegs ienākumu kāpumu. Savukārt pēc tam varam cerēt uz periodu ar strauju reālo algu kāpumu, jo globālajam izejvielu cenu kāpumam būs pretreakcija ir ļoti ticami, ka turpmākajos gados Latvija piedzīvos deflācijas epizodi. Līdz tam vēl ir jānodzīvo, jo ja ASV un ES kopumā šobrīd var runāt par inflācijas stabilizēšanos, tad Latvijā uz to vēl jāpagaida. Taču agri vai vēlu pirktspējas kāpums Latvijā iedzīs šobrīd zaudēto.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists