Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) no 15.-30.augustam veica biedru aptauju par nākotnē nepieciešamām darbinieku prasmēm saistībā ar industrijas 4.0 ieviešanu. Aptaujā piedalījās 30 mašīnbūves un metālapstrādes nozaru uzņēmumi.
Jēdziens „industrija 4.0” tiek plaši izmantots Eiropā, īpaši Vācijā ražošanas jomā, un tas apzīmē „ceturto industriālo revolūciju”. Industrija 4.0 fokusējas uz to, kā esošās un jaunās iekārtas var pielietot inovatīvā veidā: roboti darbojas kopā ar rūpnīcu darbiniekiem, autonomas līnijas papildina esošās ražošanas līnijas, sensoru tīkli un sakaru tehnoloģijas tiek izmantotas, lai dizaineri sazinātos ar rūpnīcu darbiniekiem; inteliģentas mašīnas/iekārtas un programmatūra sadarbojas autonomi caur ‘mākoni’, kā arī ar piegādātājiem un klientiem, savienojot tehnoloģiju virtuālo vidi ar reālo vidi u.tml.
Aptaujājot Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumus, saistībā ar industrijas 4.0 ieviešanu 33,3% uzņēmumos tiek prognozētas nozīmīgas izmaiņas un 40% - minimālas izmaiņas, kamēr 26,7% uzņēmumu izmaiņas neprognozē. Kā galvenie izaicinājumi industrijai 4.0 aptaujātajos uzņēmumos tiek minēti: trūkst tehnoloģiju pielietošanas pieredze (65,5%), darbiniekiem trūkst specifiskas zināšanas (65,5%), izmaksas ir pārāk augstas (56,8%), pastāv savietojamības problēmas ar esošajiem procesiem un tehnoloģijām (41,4%).
Viens no būtiskākajiem izmaiņu kavētājiem tiek minēts darbinieku prasmju līmenis. 57,6% uzņēmumu norāda, ka uzņēmumam ir nepieciešamas darbinieku apmācības industrijas 4.0 īstenošanai. Galvenās darbinieku personības prasmes (soft skills), kas nepieciešamas industrijas 4.0 īstenošanai, ir spēja ieviest inovācijas (83,3%) un vēlme apgūt jaunas zināšanas (70%).
Lai veiksmīgi īstenotu industriju 4.0, nozares darbiniekiem ir jāpiemīt šādām profesionālajām prasmēm:
- 83,3% tehniskās prasmes, t.sk., CAD/ CAM tehnoloģijas, jauni materiāli;
- 80% elektrotehniskās un mehāniskās kompetences, t.sk., programmēšanas iekārtas, mērīšanas ierīču izmantošana un vadīšana, kompleksās kontroles;
- 80% robotika, t.sk., IT aspekti saistībā ar tehnoloģiju pārraudzību;
- 70% IT prasmes, tai skaitā, programmatūras uzturēšana;
- 56,7% zināšanu vadība, t.sk., zināšanu apmaiņa un attīstīšana;
- 50% papildu tehnoloģijas, t.sk., 3D printēšana;
- 46,7% liela apjoma datu apstrāde un analīze;
- 36,7% privātums, t.sk., lietotāju tiesības, IT infrastruktūra;
- 30% sociālās prasmes , t.sk., sadarbība un komunikācija;
- 20% mediju prasmes, tai skaitā sociālie mediju, mobilās ierīces;
- citas: darba drošība, iekārtu funkcionālā drošība, decentralizēta procesu vadība.
Aptaujātie uzņēmumi norāda, lai īstenotu industriju 4.0, profesionālā vidējā izglītībā topošajiem speciālistiem ir jāmāca:
- 96,7% tehniskās prasmes, t.sk., CAD/ CAM tehnoloģijas, jauni materiāli;
- 83,3 % robotika, t.sk., IT aspekti saistībā ar tehnoloģiju pārraudzību;
- 76,7% IT prasmes, tai skaitā, programmatūras uzturēšana;
- 73,3% elektrotehniskās un mehāniskās kompetences, t.sk., programmēšanas iekārtas, mērīšanas ierīču izmantošana un vadīšana, kompleksās kontroles;
- 40% zināšanu vadība, t.sk., zināšanu apmaiņa un attīstīšana;
- 40% liela apjoma datu apstrāde un analīze;
- 43,3% papildu tehnoloģijas, t.sk., 3D printēšana;
- 26,7% sociālās prasmes , t.sk., sadarbība un komunikācija;
- 23,3% privātums, t.sk., lietotāju tiesības, IT infrastruktūra;
- 13,3% mediju prasmes, tai skaitā sociālie mediju, mobilās ierīces;
- citas: energotaupība, energoefektivitāte, darba ražīguma celšanas iespējas, izmaksu samazināšana.
Aptauja tika veikta Erasmus+ projekta „Industrijas 4.0 izaicinājums: Stiprinot metālapstrādes darbiniekus gudrām nākotnes rūpnīcām“ (Nr. 575813-EPP-1-2016-1-LT-EPPKA2-SSA) (01.12.2016. – 30.11.2019.) ietvaros ar mērķi izstrādāt ciparvadības (CNC) speciālistu mācību programmu un mācību materiālus, kas balstīti uz esošo un nākotnes prasmju (industrijas 4.0) pieprasījumu metālapstrādes nozarē, nodrošinot vienotu un augsti kvalificētu CNC speciālistu apmācību projekta dalībvalstīs.
