Autors: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
Kā organizēt kvalitatīvas prakses, lai ieguvumi būtu gan jaunietim, gan darba devējam
Laikā, kad uzņēmumi pieprasa tādus speciālistus, kuriem ir gan zināšanas, iespējas un pieredze, prakse jaunietim ir nozīmīgs posms kvalitatīvas profesionālās izglītības ieguvē, sniedzot iespēju apgūt praktiskās iemaņas, iepazīt darba vidi un iegūt pirmo darba pieredzi savā profesijā. Latvijas Darba devēju konfederācijas pētījuma (2015) dati liecina, ka izieta prakse sniedz priekšrocības darba meklēšanas procesā – katrs piektais darba devējs (22%) apgalvo, ka, meklējot jaunus darbiniekus savā uzņēmumā, uzmanību pievērš tam, vai potenciālais darbinieks ir izgājis praksi mācību laikā.
Praktikantam prakses laikā ir vairāki ieguvumi: uzņēmuma darba organizācijas un vides iepazīšana, praktisko zināšanu un prasmju apguve, pielietošana un uzlabošana; jaunas pieejas un jaunu (darba) metožu, tehnoloģiju apguve; specifisku prasmju apguve; savas profesijas labāka izpratne; izpratne par citām uzņēmumā esošajām profesijām; iespējas iegūt kontaktus uzņēmuma ietvaros; pozitīva ietekme uz karjeras iespējām un iespējas veidot karjeru izvēlētajā nozarē; augstāka motivācija mācību pabeigšanai, praktikanta konkurētspējas pieaugums u.c.
Kā galvenie uzņēmumu ieguvumi ir: attīstīt topošo darbinieku prasmes un kompetences; iespēja atrast un pārbaudīt topošos darbiniekus; iegūt jaunus komandas dalībniekus ar idejām, prasmēm un iemaņām; atbalstīt studentus un nodrošināt to integrāciju darba tirgū; veidot sociāli atbildīga uzņēmuma tēlu; uzlabot konkrētas nozares tēlu un pievilcību u.c.
Tomēr, kā panākt, ka šī prakse ir kvalitatīva?
Ir veiksmīgi gadījumi, kad gan uzņēmumam bijusi iespēja ieraudzīt vērtīgus topošos speciālistus un dot savu ieguldījumu to izaugsmē, gan arī praktikants guvis tieši to, ko gaidījis no prakses vietas – jaunas zināšanas, prasmes, pieredzi un izpratni par jomu, kurā gatavojas strādāt. Tāpat ir arī ne tik veiksmīgi stāsti, kur trūcis pietiekamas motivācijas abās pusēs.
Veiksmīgas prakses nosacījumi:
- Jauniešu ieinteresētība zināšanu un profesijas apguvē - vēlme uzņemties pienākumus, iedziļināšanās uzdotajā darbā, gatavība strādāt patstāvīgi un atbildības sajūta par izpildāmo uzdevumu.
- Uzņēmuma resursu ieguldīšana: darba vietas nodrošināšana atbilstoši darba aizsardzības noteikumiem (praktikants ir jāiepazīstina ar darba drošības ievadinstruktāžām, darba kārtības noteikumiem u.c. iekšējiem aktiem, kas nosaka praktikanta drošības nodrošināšanu prakses laikā), atbilstoši apgūstamās profesijas un prakses uzdevumu specifikai; pieejama un atsaucīga prakses vadītāja uzņēmumā nodrošināšana.
- Trīspusēja prakses līguma slēgšana un vienošanās par kopīgu izpratni par mācību prakses organizāciju - laiku, uzdevumu izpildi un katras puses atbildību.
- Atgriezeniskās saites nodrošināšana - praktikantu apgūto prasmju novērtēšana, priekšlikumi praktikanta darba kvalitātes uzlabošanai, mācību programmas vai prakses regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai.
Prakses nozīmīgumu darba dzīves veiksmīgai uzsākšanai apliecina Latvijas Darba devēju konfederācijas pētījuma (2015) dati, kas parāda, ka 89% jauniešu uzskata, ka prakses laikā iegūtās prasmes un zināšanas ir noderīgas, strādājot profesijā un arī lai atrastu labu darbu. Vairākums (63%) jauniešu, kuri šobrīd iziet praksi, vēlētos palikt strādāt uzņēmumā vai iestādē, kurā praktizējas, norādot, viņiem patīk konkrētais daba kolektīvs un tā vadība (79%), interesē joma (29%), ir izaugsmes iespējas (21%). Lai organizētu kvalitatīvu praksi, starp iesaistītām pusēm (izglītības iestāde, uzņēmums, praktikants) ir jāpanāk vienota izpratne par faktoriem, kas veido kvalitatīvas prakses, un priekšnoteikumiem, kas palīdz to sasniegt, un arī atbildība kvalitatīvas prakses organizēšanā. Būtiski ir atgriezeniskās saites nodrošināšana prakšu kvalitātes pastāvīgai uzlabošanai.
Raksts izstrādāts: Erasmus+ projekta “Kvalitatīvas prakses darba tirgum” (Nr.2014-1-LV-01-KA202-000522) ietvaros.